Žoklis

06/06/2024

Mūsu mīļajam, dārgajam Robertam iznācis debijas krājums!

01/05/2023

Kas tas?? Iegūsti jauno un pagaidām pēdējo Žokli “Neputna” veikalā un vēlāk arī “Jānī Rozē”.

03/12/2022

Kamēr priecājamies par Žokļa «bagāta vīra» numuru, atgādinām, ka arī «pārāk īsas vasaras» numurs joprojām eksistē. Šeit dažas bildes no dienas, kad bildējām vāku — nevis kādai mūzikas platei, bet žurnālam, lai arī te varbūt izskatās citādi.

https://www.neputns.lv/products/zoklis-3

02/12/2022

Iznācis galvenokārt literārā žurnāla “Žoklis” bagāta vīra numurs. Līdztekus Alises Bogdanovas dzejas kopai, Jeļenas Glazovas latviešu valodā sarakstītajai poēmai “Aklums” un Laura Veipa tulkotajam Arhiloha “Ķelnes epodam” šajā numurā lasāma Montas Annas Rudmiezes debija dzejā, kā arī eksperimentāli jaundarbi — Reiņa Žodžika “Aculiecinieks” un Matīsa Platača un Kristapa Gržibovska sadarbībā tapušais jautājumu cikls “Kurš, vai, ja nu, un tu?”.

Par numura tituldzejoli izvēlēts amerikāņu dzejnieka Hārta Kreina dzejolis “Bailes” Laura Veipa atdzejojumā. Savukārt žurnāla pielikumā uz zila papīra lasāma Ilmāra Šlāpina atdzejota Birmas revolūcijas dzeja.

“Žokļa” bagāta vīra numurā izlasāma latviešu filosofa Igora Šuvajeva eseja “Benjamins Rīgā” un amerikāņu prozaiķes Džojas Viljamsas eseja “Rudens”. Rakstu sēriju “100 latviešu dzejoļu krājumi you must read before you die” turpina Kārlis Vērdiņš ar recenziju par Ievas Rozes krājumu “Reabilitācija” (1994), bet refleksiju sēriju par vienu latviešu valodā sarakstītu dzejoli — Renē Pūce, reflektējot par Agneses Krivades tikumiski skandalozo dzejoli “ō”.

Redakcijas slejā Lauris Veips raksta: “Skaidrs, ka literatūras spēks ir netiešs. Literatūra dzīvības neglābj. Veids, kādā tā maina pasauli, ir gandrīz nemanāms, taču pamatīgs. Tā darbojas kā nokritusi kļavas lapa, lēnām mainot pamatu zem kājām. Un man šķiet, ka tad, ja visas liesmojošā rudens pretrunas nokritīs un apsegs zemi, literatūra savu darbu būs izdarījusi — pat tad, ja iznākums būs bažīgi jāgaida daudzus pavasarus.”

01/12/2022

https://www.neputns.lv/products/zoklis-4
Ar velo var pārvietoties rudenīgos un ziemīgos laikapstākļos. Pat ja lēnāk vai sarežģītāk. Arī «Žoklis» turpina savu ripojumu līdzās laika ratam. Kā runā, rudentiņš bagāts vīrs. Palūkojiet, cik īsti tad bija. Atgādinām — izraujot jaunos dzinumus, jūs pavasari neapturēsiet.

Iznācis galvenokārt literārā žurnāla “Žoklis” bagāta vīra numurs. Līdztekus Alises Bogdanovas dzejas kopai, Jeļenas Glazovas latviešu valodā sarakstītajai poēmai “Aklums” un Laura Veipa tulkotajam Arhiloha “Ķelnes epodam” šajā numurā lasāma Montas Annas Rudmiezes debi...

07/11/2022

Žokļa redakcija šodien sveic dzimšanas dienā galveno redaktoru Raimondu Ķirķi! Kā novērots, Raimondam patīk sevi neizcelt, tāpēc varbūt publisks apsveikums izraisa viņā mulsumu. Tādā ziņā atvaino, bet gribas pateikt — arī tad, ja tu reizēm tiecies klusināt savu mirdzumu, mēs to ievērojam, un tu droši vien īsti neaptver, cik daudz tas mums katram nozīmē. Dzīvo laimīgs un vesels un uzraksti kādu dzejoli, sasodīts!

Gandrīz par traku cieši apskaujot,
Luīze, Kirils, Roberts un Lauris

(izmantotais foto nosperts no Satori)

20/10/2022

Varat sākt gatavoties. Kamēr gatavojaties, Žokļa «pārāk īsas vasaras» numurs joprojām pieejams: https://www.neputns.lv/products/zoklis-3

05/10/2022

Starp citu:
zoklis.lv

15/09/2022

Bildes no otrdienas.

31/08/2022

Kamēr ledus nav sācis izkust, lasi jaunākajā Žokļa numurā: «— Ak, kundze, — es gribu sacīt, — manas tautas dzejnieki raksta dūraiņos.» (37. lpp)

https://www.neputns.lv/products/zoklis-3
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/akademiska-un-profesionala-literatura/kultura/zoklis-parak-isa-vasara-2022.html

03/08/2022

Kā zibens no skaidrām debesīm: Žokļa pārāk īsas vasaras numurs ir te, starp mums.

Numurā lasāmi tulkojumi no 8 valodām – dzeja, esejistika un viss pa vidu. Džoana Didiona, Italo Kalvīno, Vislava Šimborska, Rainers Marija Rilke u.c. u.c.

Pielikumā: DZEJOĻU KONKURSS CILVĒKIEM LĪDZ 10 g. v. BET VAR ARĪ DRUSKU VAIRĀK KURĀ UZVARĒJA VISI, kur lasāmi 23 jauno dzejnieku dzejoļi par dzīvi, pasauli, kosmosu, vecākiem un to, kā ir patiesībā.

https://www.neputns.lv/products/zoklis-3

Pārāk īsas vasaras numurs pievēršas esejām un dzejai, kas dažādos laikos radušies dažādās vietās un valodās. Žurnālā lasāmie teksti tulkoti no franču, angļu, dāņu, krievu, itāļu, grieķu, poļu un vācu valodas.Vietējos autorus pārstāv Semjons Haņins (Evelīnas Andžānes...

16/05/2022

ĻOTI ĀTRAIS KONKURSS CILVĒKIEM LĪDZ 10 GADU VECUMAM

Dārgie Facebook lietotāji, jums noteikti ir virs 10 gadiem, jo citādi jūs nedrīkstētu būt Facebook lietotāji. Tas gan nenozīmē, ka nepazīstat bērnus, precīzāk, desmitgadniekus un jaunākus. Nu labi, var būt arī 11, un var jau arī mēģināt mūs apšmaukt, kamēr tas ir dzejas dēļ. Konkurss ir dzejas dēļ. Palīdziet bērniem aizsūtīt 1-3 pašu rakstītus dzejoļus uz [email protected] un paskatieties, kas notiks. Ja Žokļa redakciju saskaita kopā, sanāk virs 100 gadiem. Tik liels paldies. Termiņš — 29.05.2022.

P.S. Ja skolotājai nepatika, pastāv diezgan liela iespēja, ka mums gan patiks.

09/04/2022

Žokļa redakcija pēdējā brīdī sveic Žubītes jūsu vārda dienas skaistajā vakarā! Te Lenona Brieža atdzejotais Huana Ramona Himenesa dzejolis:

AR VIŅU UN ŽUBĪTI

Tu tās esi redzējusi, papeles,
kas pakalna nogāzē
aizdedza savu laiku
pašas ar savu sarkano un bezgalīgo gaismu;
tās, kuras naktī, kad mēs atkal
tās ieraudzījām sarkanas,
sapņoja, ka pārogļo ar uguni acis
tiem, kuri tās uziet vientulībā.

Kas tas bija par ugunsgrēku! Kādas tās bija papeles mums —
no turienes vienīgi mums vieniem; no turienes,
kur ikviens gribētu atkal ieraudzīt, atkal ieraudzīt,
ieraudzīt visu no jauna!

Nē, tas nebija vis kustīgs zelts nekustīgā zeltā;
tas bija rosīgs zelts, zelts, kurš met loku,
tas bija zeltains spīdeklis uz sarkana koka
ar zemes izplatījumiem starp saviem zariem,
ko svētlaimes žubīte
bija savākusi starp diviem mēmiem spārniem;
izplatījumiem — nevis vairs debesu,
bet gan iekšējās mūžības izplatījumiem!

Tu redzēji tās papeles.
Nesaki man vēlreiz, ka tās nebija tās,
par kurām mēs sapņojām!
Tās bija tās;
tās,
kas pakalna nogāzē
aizdedza laiku, tālo laiku,
pašas ar savu sarkano un nebeidzamo gaismu.

01/03/2022

ZIŅA NO REDAKCIJAS

Draugi, mums nepaveicās ar finansējumu, bet KKF nav vainīgs — sanāca cita, neinteresanta ķibele. Mēs novērtējam un priecājamies, ka varējām īstenot iepriekšējos divus numurus skaistā drukā uz skaista papīra un arī mazdrusciņ samaksāt autoriem, bet iecerēto Atkušņa numuru nāksies pārbīdīt uz kaut ko vasarai līdzīgu. Citos globālajos apstākļos mēs papūlētos žurnālu izdot pašrocīgi, bet šobrīd gribas būt klātesošiem jau notiekošajā un ikviens paralēls process nāk ar lielām grūtībām. Lūdzu, palieciet viens otram tuvumā; mēs, cerams, darīsim tāpat.

Attēlā: ekrānšāviņš no vakardienas sapulces brīža, kad tika atvērti konkursa rezultāti.

(galvenokārt literārā žurnāla «Žoklis» Atvasaras un Eglītes numurus joprojām var iegādāties neputns.lv un janisroze.lv)

buča

25/02/2022

Šodien Žubīte lasa ziņas. Ja nu kāds zina, cik svarīgi ir būt brīvam, tad tas ir putns.

Ž.

23/02/2022

Te divi pašportreti no manas bērnības. Kā var redzēt — es savu muti ciet neturēju, tā ka nekas daudz nav mainījies. Varbūt es pat te dziedu savu pirmo dziesmiņu, to par pavasari un kukaiņiem. Paskat, ko atradu rakstītu par žubītēm: «Žubīte ir mazs putniņš. Tās ķermeņa garums ir aptuveni 14,5 cm, spārnu plētums 24,5—28,5 cm, svars 18—29 g. Žubītei ir skaļa dziesma, un tā parasti dzied, tupot kāda zara galā koka vainaga lejas daļā.» Nez, kāpēc nekas nav minēts par to, ko žubītes lasa.

Ž.

18/02/2022

Varbūt jūs vēlaties parunāt par zeķēm? Man būtu interesanti, jo es kā putns pārāk bieži ar tām nesaskaros. It kā zinu, ka ir cilvēki, kuriem viss ir vienalga, un viņi mēdz nēsāt arī pavisam dažādas zeķes. Esmu pat dzirdējusi par kādu meiteni, kas bez lielām problēmām uz mākslas vēstures agrajām lekcijām devās ar sava mazā brāļa zeķēm kājās. Nezinu, vai tas ir pareizi.

Bet te, lūk, Žoklī Lote Vilma Vītiņa raksta, ka zeķēm un pēdām ir saistība ar pateicību un sveces iedegšanu. Ka var būt tāda sajūta. Iespējams, mēs visi varētu iedegt kādu svecīti par godu siltām zeķēm.

Kā tu nēsā savas zeķes?

a) normāli, kā visi normāli cilvēki
b) kas ir, to velku
c) manām pēdām zeķes izraisa klaustrofobiju

Burrrrvīgu piektdienu vēlot,
Žubīte

11/02/2022

Čiu!

Jūs jau zinat — šodien ir piektdiena un piektdienās es vienmēr lasu — nevis rakstu par kokiem, nevis čīkstu, bet lasu. Labi, dažreiz varbūt mazliet arī pačīkstu.

Tā nu gadījās, ka Žoklī uzgāju skaistus dzejoļus. Tur ir ūdens un mati, un mēness. Tur nav nekā par daudz, bet tieši tā, lai būtu pareizi. Vai jūs saprotat, par ko es runāju? Tur ir ļoti naksnīgi un staigā kautrīgs mākonis. Kad esmu šajos dzejoļos, man tur gribas uzkavēties. Kā tādā bārā, kuru tūlīt grasās vērt ciet, bet gribas vēl palikt. Varbūt tas nav atbilstošākais vai poētiskākais salīdzinājums, bet ja nu mēs iztēlotos, ka tas ir viens ļoti ievelkošs, ļoti noslēpumains bārs? Ar mākoni? Kurš sevī aizrauj kā straume un līdzi aizskalo arī seju.

Nu, lūdzu, ja tu vēl neesi lasījis Lindas Gabarajevas dzejoļus eglītes Žoklī — tev nekur nav jāsteidzas, bet vienkārši izdari to. Un kā tev patīk mans zīmējums?

Jūsu burzguļojošā
Žubīte

10/02/2022

Tads Bļinda — mēs atkal tiekamies.

Es gribēju ar jums padalīties šajā pēkšņajā sajūtā. Citāts:

«tikko jaušami
abi smēķē
un tikko manāmi
svin vasaru»

no
Žubītes

04/02/2022

Ir tādas dienas, kad arī putni domā par miglu. Un citreiz viņi lido un domā — bet kā es nokļuvu šajā miglā? Un citreiz viņi domā — vai šī migla kādreiz beigsies? Un no kurienes uznāca šī pelēkā, biezā un miklā migla?

Par to es šodien domāju, kad ar knābīti pašķīru «Žokļa» lappuses. Tur Vērdiņš runā par Gailes «Miglu». Jo laikam viņa arī tādā ir pabijusi. Un tad viņš par to raksta tā:

«...šī ir jau kopš folkloras pazīstamā apmaldīšanos, apjukumu, pārejas stāvokli pavadošā migla, traumu seku, ilūziju un kompleksu migla, no kuras cilvēks ķepurojas ārā visu apzinīgo mūžu.»

Izklausās pēc vienas šausmīgas miglas. Bet tādas jau tās dažreiz arī mēdz būt. Un vispār — man patīk, ka kāds uzraksta recenziju par grāmatu, kas iznākusi kaut kad senāk. Un laikam jau labāk ir apzināties, ka esi miglā un kāda tā ir, nekā to neredzēt.

Lai migla kliedējas (ja tur nonākusi) no jūsu acīm, nāsīm un ausīm.

Jūsu lasošā Žubīte

02/02/2022

Vai jūs zinājāt, ka tikko sākās īstais tīģera gads? Reizēm ir pareizi atiezt zobus un parādīt savu spēcīgo žokli.

Sveiciens no Žubītes!

27/01/2022

Kā gribētos kā Ginta Aleksandra Dreimaņa tekstā — lai zeme atdod vārpu, kuru nograuzdams var dodies gulēt. To arī šodien gribējās jums pateikt.

Ž.

24/01/2022

Žoklis kastē no Žubītes

21/01/2022

Ak, šitajā eglītes numurā ir teksti, kas sasilda visdīvainākajos veidos.

«Tev ir kāds jebkad teicis, ka tu izskaties pēc zirga, savvaļas zirga ar okera krēpēm?» (jautā Ivars Šteinbergs). Bet īstenībā tā nevar teikt, «jo ir teikts, ka rakstnieku vārdi nav rakstnieki» (raksta Ieva Melgalve), un domāju arī, ka liriskais «es» nav rakstnieks. Bet nu reizē tik ļoti ir!

Es, godīgi sakot, iesāku lasīt to Melgalves jobano poēmu un jutos, kā jājot uz tā savvaļas zirga (bet nu ne jau Šteinberga! Nu, arī ne tā gleznotāja). Bet pie poēmas 40 dzejoļa es no zirga nolēcu un iegāju dušā, tā ka nevaru jums pateikt, kā tas viss beidzās. Bet varbūt pat labi, jo jums tagad pašiem būs jāizlasa. Es gan varu pateikt, ar ko beidzas Šteinberga dzejolis — arī ar dušu! Tādējādi varu secināt — jaunais Žoklis sasilda domas līdz sasvīšanai.

Lai jums normāla nogale,
Žubīte

19/01/2022

SVEIKI SVEIKI SVEIKI!

Nu, es šeit redzu daudzas jaunas un patīkamas, domīgas sejas, tapēc jūtu nepieciešamību sasveicināties — te Žubīte!

Joprojām laiku pavadu ar Žokļa numuriem (tagad arī ar jauno eglītes numuru), bet visā visumā man ļoti gribas ar kādu parunāties par literatūru un sajūtām, un laikapstākļiem, un es tiešām novērtēju jūsu klātbūtni ar abiem saviem spārniem.

Jā, bet tie, kuri mani jau pazīst, zina, ka citreiz es satraucos un kaut kur aizlidoju vai citreiz atstāju kādu zīmējumu ar īpašu nozīmi, un vēl citreiz man ir slikts garastāvoklis, un es to pasaku. Bet vislabāk man patīk pačivināt par tekstiem, un to es arī daru. Man ir prieks jūs atkal redzēt un ceru, ka arī jūsos ir pamodušās tīģera iekšas!

Tiekamies pavisam drīz,
Žubīte

04/01/2022