Letonica

Home
Latvia
Riga
Letonica

Scholarly journal in humanities and social sciences. Humanitāro un sociālo zinātņu žurnāls.

29/08/2024

🔷 "Letonica" articles up close!
🔷 "Letonica" raksti tuvplānā!

In the spotlight is an article by Viktorija Jonkutė, literary scholar at the Lithuanian Institute of Literature and Folklore (Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas), "The Discourse of the Past and the Role of Memory in the Lithuanian and Latvian Cultural Press during the Transition Period (1988–1992)", published in the 52nd issue of the journal "Letonica".

The aim of the article is to analyze the discourse of the past that developed in the Lithuanian and Latvian cultural press in the late 1980s and early 1990s, discussing the dominant conceptions of history and perception of time. It is generally argued that with the fall of the Berlin Wall and the collapse of the Soviet Union an era of presentism began. However, the post-Soviet transition materialized in the Lithuanian and Latvian cultural press as a reconstructive, retrospective transformation, dominated by narratives about the past. This research is based on theoretical assumptions about collective memory (Halbwachs 1951; Assmann 2020), the regime of historicity (Hartog 2015; Koselleck 2004), and the inventory of temporal perspective (Zimbardo, Boyd 1999; 2008).

Most of the analyzed material is cultural periodicals: weekly "Literatūra ir menas" ("Literature and Art") and "Šiaurės Atėnai" ("Athens of the North") and monthly "Pergalė" ("Victory"; in 1991 renamed "Metai" ("Year")) and "Kultūros barai" ("Domains of Culture"), "Sietynas" ("The Pleiades"), "Nemunas" ("The [River] Nemunas"); Latvian monthly periodicals "Avots" ("Source") and "Karogs" ("Flag") and weekly "Literatūra un Māksla" ("Literature and Art"). These are occasionally supplemented by other periodicals and publications, as well as by the general context.

Researching them, ten discursive functions of the interacting (re)constructed forms of memory were identified: communicative/informational, functional/pragmatic, testimonial/justice-driven, emotional/therapeutic, ontological/metalinguistic, reproductive/mimetic, identity-based, social/ mobilizing, ethical/moral, political/ideological.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/52/Letonica52_11_Jonkute.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-52

--

Uzmanības centrā Lietuvas literatūras un folkloras institūta (Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas) literatūrzinātnieces Viktorijas Jonkutes raksts "Pagātnes diskurss un atminas loma lietuviešu un latviešu kultūras periodikā pārejas laikposmā (1988–1992)", kas publicēts žurnāla "Letonica" 52. numurā.

Raksta mērķis ir analizēt pagātnes diskursu, kas Lietuvas un Latvijas kultūras periodikā veidojās 20. gs. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, aplūkojot dominējošās vēstures koncepcijas un laika uztveri. Tiek apgalvots, ka līdz ar Berlīnes mūra krišanu un Padomju Savienības sabrukumu esot sācies prezentisma laikmets, tomēr pēcpadomju pāreja Lietuvas un Latvijas kultūras izdevumos pārsvarā izpaudās kā rekonstruktīva, retrospektīva transformācija, kurā dominēja naratīvi par pagātni.

Pētījuma pamatā ir teorētiskie pieņēmumi par kolektīvo atmiņu (Halbwachs 1951; Assmann 2020), vēsturiskuma režīmu (Hartog 2015; Koselleck 2004) un laika perspektīvas inventāru (Zimbardo, Boyd 1999; 2008). Analizēto materiālu lielākā daļa ir kultūras izdevumi: lietuviešu nedēļas izdevumi "Literatūra ir menas" ("Literatūra un māksla"), "Šiaurės Atėnai" ("Ziemeļu Atēnas") un mēnešraksti "Pergalė" ("Uzvara"; kopš 1991. gada "Metai" ("Gads")), "Kultūros barai" ("Kultūras jomas"), "Sietynas" ("Sietiņš"), "Nemunas" ("Nemuna"), latviešu mēnešraksti "Avots" un "Karogs", kā arī nedēļas laikraksts "Literatūra un Māksla". Tos daļēji papildina citi periodiskie izdevumi un publikācijas, kā arī kopējais konteksts.

Pētot minētos materiālus, tika identificētas desmit (re)konstruēto atmiņas formu mijiedarbības diskursīvās funkcijas: komunikatīvā/informatīvā, funkcionālā/pragmatiskā, liecības/ taisnīguma, emocionālā/terapeitiskā, ontoloģiskā/metalingvistiskā, reproduktīvā/mimētiskā, identitātē balstītā, sociālā/mobilizējošā, ētiskā/morālā un politiskā/ideoloģiskā.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/52/Letonica52_11_Jonkute.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-52

21/08/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Šonedēļ pievērsīsimies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētnieka Aigara Lielbārža rakstam “Lauku un pilsētvides tradīciju saskare dziednieku praksēs mūsdienās”, kas publicēts žurnāla 54. numurā.

Pētījuma uzmanības centrā ir dziedniecības tradīcijas mūsdienu pilsētvidē, detalizēti analizējot vienas dziednieces individuālo pieredzi un praksi (gadījumu izpēte), savukārt tradīcijas pētniecības, vēsturiskā konteksta un plašākas mūsdienu situācijas raksturojumam ir izmantoti dažādos laikos tapuši pētījumi un gan publicēti, gan nepublicēti arhīvu materiāli, kā arī intervijas ar dziedniecības praktiķiem. Publikācijas pamatā ir kvalitatīvs pētījums par mūsdienu dziedniecības praksēm, kas aplūkotas mūsdienu garīguma kontekstā, šķirot tās no vārdošanas tradīcijām.

Raksts sniedz ieskatu arī lauku un pilsētvides folkloras un tradīciju pētniecībā vēsturiski, raksturo mūsdienu dziednieku darbības tiesiski normatīvo regulējumu Latvijā, kā arī atklāj dziedniecības prakšu Latvijā līdzību un iekļaušanos kopējā Eiropas un pasaules mūsdienu garīguma plūsmā. Apzīmējums mūsdienu garīgums ietver gan mūsdienu sabiedrības paradumus, ko raksturo dažādu reliģisko uzskatu un sistēmu, ticības priekšstatu, garīgo un pārnacionālo dziedniecības prakšu eklektisms un plurālisms, gan plašāku pētniecisko pieeju kopumu, kas fokusējas uz mūsdienu garīguma (New Age, Wicca, Rietumu ezotērika, neopagānisms u. c.) dažādām izpausmēm.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/54/Letonica54_14_Lielbardis.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-54

--

This week we will focus on the article “The Interaction of Rural and Urban Traditions in Contemporary Healing Practices” by Aigars Lielbārdis, researcher at the Institute of Literature, Folklore and Art, published in the 54th issue of the journal.

The research delves into healing traditions within urban environments, offering a detailed analysis of individual healers’ experiences and the reception by their clients through a case study approach. It draws upon a historical and contemporary context provided by research spanning different eras, along with published and unpublished archival materials and interviews with healing practitioners. This publication is grounded in a qualitative study of contemporary healing practices, explored within the framework of contemporary spirituality, distinct from charming traditions.

Additionally, the article offers insights into historical research on rural and urban folklore and traditions, outlines the legal and regulatory framework governing contemporary healing practices in Latvia, and elucidates the similarities and integration of these practices into the broader spectrum of contemporary spirituality in Europe and worldwide. The term contemporary spirituality encompasses the diverse habits of contemporary society, characterised by the eclecticism and pluralism in religious beliefs and systems, spiritual and transnational healing practices, and various research approaches focusing on expressions of contemporary spirituality such as New Age, Wicca, Western esotericism, Neopaganism, among others.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/54/Letonica54_14_Lielbardis.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-54

12/08/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Šonedēļ uzmanības fokusā žurnāla 53. numurā publicētais raksts “Padomju kara romāna apokalipse latviešu literatūrā: Visvalža Lāma “Kāvu blāzmā”“, kura autore ir Latvistika Latvijas Universitātē profesore Ausma Cimdina.

Kara romāns ir salīdzinoši maz pētīta tēma latviešu rakstniecībā, un Visvalža Lāma romāns “Kāvu blāzmā” tajā ieņem īpašu vietu. Romāns (parakstīts ar literāro pseidonīmu Visvaldis Eglons) nāk klajā 1958. gadā piecos turpinājumos žurnālā “Karogs” (Nr. 7–11), taču nonāk padomju ideoloģiskās cenzūras un tās angažētās kritikas uzmanības lokā, saņem asu nosodījumu, un romāna drukāšana tiek pārtraukta. Romānu raksturo 50. gadu padomju kara romānam neraksturīgi vēstījuma veida eksperimenti, kā arī radikāla vēstītāja skatu punkta un autora pozīcijas maiņa.

Pretstatā padomju kara romāna lielajam naratīvam, kam pamatā padomju tautas un padomju karavīra heroizācija, Visvaldis Lāms reprezentē latviešu leģionāra tēlu un Otrā pasaules kara norises skata latviešu tautas un latviešu leģionāra perspektīvā, paverot visnotaļ neviendabīgu, pretrunīgu un padomju kara romānam netipisku pasaules ainu. Latvijas dilemmas un ar to saistītās emocionālās, sociālās un psiholoģiskās spriedzes atklāsmei Visvaldis Lāms ir izvēlējies eksistenciālisma romānam tuvu vēstījuma veidu.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_06_Cimdina.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

--

This week's focus is on the article “Apocalypse of Soviet War Novel in Latvian Literature: “In the Glow of Northern Lights” by Visvaldis Lāms” published in issue 53 of the journal, written by Ausma Cimdina, a professor at the University of Latvia (Latvistika Latvijas Universitātē).

Military fiction is a genre relatively little explored in Latvian literature. Novel “Kāvu blāzmā” (In the Glow of Northern Lights) by Visvaldis Lāms offers a gratifying matter for the analysis of genre transformations in confrontation with the ideological and aesthetic platform of the 1950s Soviet war novel. The novel was published in 1958 in five sequels in the literary monthly magazine “Karogs” (No. 7–11). It came under the spotlight of Soviet ideological censorship and politically charged criticism, was harshly condemned, and the printing of the novel was discontinued.

In contrast to the grand narrative of the Soviet war novel, based on heroization of Soviet people and the Soviet soldier, Visvaldis Lāms presents an image of a Latvian legionnaire and a viewpoint of World War II from the perspective of Latvian people, thus showing a rather heterogeneous and contradictory worldview, untypical for the Soviet war novel. The writer assigns a narrowed-down time segment to the war events, exploring in depth the final phase of the German occupation in the territory of Latvia. In order to reveal the dilemma faced by Latvia and the emotional, social and psychological tensions linked with it, Visvaldis Lāms has chosen a manner of narration which is close to the existentialist fiction.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_06_Cimdina.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

05/08/2024

🔷 "Letonica" articles up close!
🔷 "Letonica" raksti tuvplānā!

We would like to focus on the article by Saulius Vasiliauskas, literary scholar at the Institute of Lithuanian Literature and Folklore (Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas), "The History of Vilnius Young Writers’ Chapter and Its Relations with Young Latvian Writers in the Soviet Era", published in the 52nd issue of the journal "Letonica".

Since the beginning of the Soviet period, the authorities paid particular attention to the control and “education” of the new generation of writers by organizing conventions for beginning authors, establishing literary circles and young writers’ chapters at schools, universities, and editorial departments, and organizing writing competitions and camps for newcomers. One of the most important institutions in Soviet Lithuania for educating the new writing generation formally was Vilnius Young Writers’ Chapter (Vilniaus jaunųjų rašytojų sekcija), a subdivision of the Writers’ Union. It was important in terms of debut and (non)integration into the literary field, as involvement in its activities was almost a necessity if one wished to become a member of the Writers’ Union and to start publishing their books.

As the conditions of the field started changing in the 1960s, Vilnius Young Writers’ Chapter eventually began to renounce its initial goals and started focusing on discussions regarding literary aesthetics, criticism, genres, generations, and other issues unrelated to politicized discourse. One of the significant aspects of the Chapter’s activities was its relations with Riga Young Writers’ Association (Rīgas jauno literātu apvienība). Even though such collective connections among the “brotherly republics” were officially promoted by the Soviet regime, young writers could use them to network, widen their perspectives and accumulate social as well as cultural capitals.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/52/Letonica52_10_Vasiliauskas.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-52

--

Pievērsīsimies Lietuvas literatūras un folkloras institūta pētnieka (Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas) Sauļius Vasiļiauska rakstam "Viļnas jauno literātu sekcijas vēsture un attiecības ar latviešu jaunajiem literātiem padomju laikos", kas publicēts žurnāla "Letonica" 52. numurā.

Padomju Savienībā kopš tās pirmsākumiem varas pārstāvji pievērsa īpašu uzmanību rakstnieku jaunās paaudzes kontrolei un “izglītošanai”, organizējot iesācēju literātu sanāksmes, dibinot literāros pulciņus un jauno autoru sekcijas skolās, universitātēs un preses izdevumu redakcijās, kā arī rīkojot literārus konkursus un nometnes iesācējiem. Padomju Lietuvā viena no svarīgākajām iestādēm, kas formāli nodarbojās ar jaunās rakstošo paaudzes izglītošanu, bija Viļņas jauno literātu sekcija (Rakstnieku savienības apakšnodaļa). Tai bija liela loma autora debijā un (ne)integrācijā literārajā vidē, jo iesaistīšanās sekcijas aktivitātēs bija gandrīz obligāts priekšnoteikums katram, kas vēlējās iestāties Rakstnieku savienībā un publicēties.

20. gs. 60. gados, kad apstākļi šai jomā sāka mainīties, Viļņas jauno literātu sekcija pamazām atteicās no saviem sākotnējiem mērķiem un pievērsās diskusijām par literāro estētiku, kritiku, žanriem, paaudžu atšķirībām un citiem ar politisko diskursu nesaistītiem jautājumiem. Viens no Jauno literātu sekcijas darbības nozīmīgākajiem aspektiem bija attiecības ar Rīgas jauno literātu apvienību. Kaut arī šos kolektīvos kontaktus starp “brālīgajām republikām” oficiāli veicināja padomju režīms, jaunie autori tos varēja izmantot, lai tīklotos, gūtu plašāku perspektīvu un uzkrātu gan sociālo, gan kultūras kapitālu.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/52/Letonica52_10_Vasiliauskas.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-52

30/07/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Lasiet žurnālu “Letonica” arī vasarā! Šoreiz ielūkosimies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētnieces Ievas Vīveres rakstā “Lielpilsētas mazie vēstījumi: Rīgas pieredze lucavsalinieces Zelmas Indriksones dienasgrāmatā”, kas publicēts žurnāla 54. numurā.

Autore analizē Rīgas ikdienišķās telpiskās pieredzes lucavsalinieces Zelmas Indriksones (1906–1990) dienasgrāmatā. Tā tapa 20. gs. 50.–80. gados – laikā, kad salu aktīvi skāra urbanizācijas pārmaiņas. Izmantojot emociju ģeogrāfijas tuvuma jēdzienu, pētītas Zelmas subjektīvās pilsētas funkcijas un trajektorijas. Raksta metodoloģiskais uzdevums bija pārbaudīt dienasgrāmatas
potenciālu pilsētas telpisko pieredžu analīzē.

Zelmas pieredzē sala ir tuvuma zona. Ar to saistīta viņas sociālā un darba dzīve, skaistuma izjūta un atmiņas. Cita tuvuma zona ir kapsētas, kas ietver saikni ar tuviniekiem, sociālās attiecības, jūtu un attiecību paušanu augu estētikas valodā, kultūrvietas un ekskursiju mērķus. Rīgas centrs un Lucavsalai tuvākās Pārdaugavas apkaimes ir tirdzniecības zona. Padomju periodā iepirkšanās bija kā neparedzami un laikietilpīgi klejojumi, meklējot deficīta preces, tāpēc šī ir pilsētas satraukuma un bieži arī neveiksmju zona. Pavisam reti Rīgas vēsturiskais centrs skatīts ar nesteidzīgas atpūtnieces acīm. Zelmas dienasgrāmatas analīze atklāj vietas pieredzi, kas nesaskan ar publisko galvaspilsētas reprezentāciju. Zelmas subjektīvajā kartē
“centrs” jeb tuvuma zona ir Lusavsala, Katlakalns, Ziepniekkalns, tuvējie meži un Jugla. Administratīvais pilsētas centrs, Āgenskalns, Torņakalns un Bišumuiža ir tirdzniecības un tranzīta zona.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/54/Letonica54_07_Vivere.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-54

--
Read the journal “Letonica” in summer time as well! This time we will take a look at the article “Small Messages of a Big City: the Experience of Riga in the Diary of Zelma Indriksone from Lucavsalina” by Ieva Vīvere, researcher at Institute of Literature, Folklore and Art, published in the 54th issue of the journal.

The author analyzes the everyday spatial experiences of Riga as depicted in the diary of Zelma Indriksone (1906–1990). She was a resident of Lucavsala, an island situated four kilometers from the city center. Zelma wrote the diary spanning from the 1950s to the 1980s, a period marked by significant urbanization changes on the island. Her individual urban functions and trajectories are
examined through the lens of the proximity concept of emotional geography. The study explores the potential of diaries for researching urban spatial experiences.

In Zelma’s experience, the island serves as a proximity zone for her social life, work, sense of beauty, and memories. Cemeteries also emerge as significant proximity areas, serving as connections with loved ones, social interaction spaces, and expressions of emotions and relationships through the aesthetic language of plants. The Riga center and the neighborhoods of Pārdaugava are depicted as trading and transit zones. During the Soviet era, shopping entailed unpredictable and time-consuming roaming in search of deficit goods, so this was a zone of urban anxiety. Zelma’s entries regarding the historical center of the city are scarce, with only three instances where she explores it through the eyes of a leisurely visitor. The article reveals a Riga experience that does not align with the capital’s public representation.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/54/Letonica54_07_Vivere.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-54

22/07/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Turpinājumā ielūkosimies teoloģes un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte doktorantes Ilzes Jansones rakstā “Ceļā uz sinkrētisko garīgumu: reliģiozitātes dimensijas Noras Ikstenas romānā “Ūdens mirdzēšana”“, kas publicēts žurnāla “Letonica” 53. numurā.

Rakstā ar hermeneitikas metodēm analizēts Noras Ikstenas romāns “Ūdens mirdzēšana” (2021), īpašu uzmanību pievēršot autores izmantotajai “iztēles apoloģētikai”, kas reprezentē sinkrētisko garīgumu. Raksta pirmajā daļā analizēts galvenās varones (varoņu) tēls un viņas iekšējais ceļojums, otrajā uzmanība pievērsta Acs simbolikai, kontekstualizējot Ikstenas romānu pasaules literatūrā, kurā acs interpretēta kā simbols. Raksta trešajā, noslēdzošajā, daļā raksturots Ikstenas romānā lasāmais sinkrētiskais garīgums, kura pamatā ir kristietības un pagānu reliģiju sajaukums un kura mērķis ir indivīda pašizaugsme.

Gan romānam raksturīgā cikliskā laika izpratne, gan atsauces uz dabu, mitoloģisko un brīvā kristietības interpretācija, kas ievietota Marijas pieredzē, norāda uz sinkrētisko garīgumu kā romāna iztēles apoloģētiku. Romāna pamatā ir uzburta garīga dzīve, kura balstās ikdienišķajā, atkārtojamajā vērojumā, kas ir orientēts uz indivīda patību un kurā reliģiskās pārliecības ir psiholoģizētas, pielāgojot tās indivīda vajadzībām; Acs tekstā parādās gan kā dabas reliģiju visuredzošais simbols, gan kā Jēzus. Tādējādi šajā garīgumā dažādu reliģiju un mitoloģiju elementi tiek savirknēti kā vienlīdzīgi ķēdes posmi, lielā mērā ignorējot to oriģinālo vēstījumu un izmantojot tos indivīda garīgās pieredzes attēlojumam.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_04_Jansone.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

--

In the follow we will take a look at the article “Towards Syncretic Spirituality: Dimensions of Religion in the Novel The “Glistening of Water” by Nora Ikstena” by theologian and PhD student of the University of Latvia, Faculty of Humanities (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte) Ilze Jansone, published in the 53rd issue of the journal “Letonica”.

The article analyzes the novel “Ūdens mirdzēšana” (“The Glistening of Water”, 2021) by Nora Ikstena, paying special attention to the author’s use of “imaginative apologetics”, which represents syncretic spirituality. The first part of the article analyzes the image of the protagonist(s) and her (their) inner journey, while the second part focuses on the symbolism of the Eye, contextualizing the novel within world literature that treats the eye as a symbol. The third and final part of the article describes the syncretic spirituality found in the novel – it is based on a mixture of Christianity and nature religions, and aims at the self-growth of the individual. This spirituality is analyzed from four perspectives: as opposed to the profane, consumerist world; as a quest for existential meaning; as a form of linguistic expression, and as an individual experience legitimized through religion and literature.

Both the cyclical understanding of time inherent in the novel and the references to nature, as well as the loose interpretation of Christianity inserted into Marija’s experience, point to syncretic spirituality as the imaginative apologetics of the novel. Thus, in this spirituality, elements from different religions and mythologies are strung together as equal links in a chain, largely ignoring their original message and using them to represent the individual’s spiritual experience.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_04_Jansone.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

16/07/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Šīs nedēļas tuvplānā ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētnieces Ginta Sīle raksts “Materiāla atlases principi vācbaltiešu publicētajos tautasdziesmu krājumos 19. gadsimta pirmajā pusē”, kas publicēts žurnāla “Letonica” 53. numurā.

Folkloras teksti, topot pierakstīti un publicēti, zaudē savu saistību ar performanci, ar mutvārdu izpildījuma kontekstu. Vienlaikus tie kļūst par liecību vācēja, kārtotāja, publicētāja, lasītāja skatu uz vācamo materiālu. Raksta centrā ir vācbaltiešu savāktie un izdotie pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi: Rūjienas mācītāja Gustava Bergmaņa (Bergmann, 1749–1814) no dažādu mācītāju iesūtījumiem kompilētie “Pirmais latviešu epigrammu krājums” un “Otrais latviešu epigrammu un gudrību krājums”, kā arī Palsmanes un Aumeisteru mācītāja Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749–1827) savāktais “Palcmariešu dziesmu krājums”. Izmantojot salīdzinājumu ar “Latvju dainām”, noteikta minētajos krājumos iekļauto tautasdziesmu iespējamā piederība atsevišķām latviešu tradīcijām un godiem.

Analizējot un salīdzinot publicēto vienību īpatsvaru gan savstarpēji starp krājumiem, gan arī ar “Latvju dainām”, iespējams gūt ieskatu krājumu tapšanas stratēģijās un vākšanas apstākļos. Krājumos iespējams rast koloniālo stereotipu un sava laikmeta atziņu atbalsis gan par to, kāds ir latviešu dziesmu repertuārs, gan arī saskatīt liecības par mācītāju iesaisti draudzes dzīvē, t. i., latviešu praktizētajās tradīcijās un sadzīvē.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_03_Perle.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

--

This week's close-up is an article by Ginta Sīle, researcher at the Institute of Literature, Folklore and Art, “Material Selection Principles in the Folk Song Collections Published by Baltic Germans in the First Half of the 19th Century”, published in issue 53 of the journal “Letonica”.

Folklore texts, when they are documented and published, lose their connection to performance and to the context of oral presentation. At the same time, they become a testimony to the collector’s, compiler’s, publisher’s and reader’s view on the material. The focus of this article is on the first collections of Latvian folk songs gathered and published by the Baltic Germans: “The First Collection of Latvian Epigrams” and “The Second Collection of Latvian Epigrams and Wisdoms”, compiled by Gustav Bergmann (1749–1814), the pastor of Rūjiena, from the data sent in by various pastors, as well as the “Collection of Songs of the Inhabitants of Palzmar”, compiled byFriedrich Daniel Wahr (1749–1827), the pastor of Palsmane and Aumeisteri.

In order to determine the possible relation of these folk songs to specific Latvian traditions and festivities, these collections were compared with the authoritative publications of “Latvju dainas” (Latvian Dainas) by Krišjānis Barons. By analyzing and comparing the proportion of published units both between the first two collections and with the Latvju dainas, it is possible to gain an insight into the strategies and conditions whereby the former were compiled. These collections also echo colonial stereotypes and contemporary insights about the repertoire of Latvian songs, as well as testify about the involvement of pastors in parish life, i.e. in the traditions and everyday life practised by Latvians at that time

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_03_Perle.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

09/07/2024

🔷 "Letonica" raksti tuvplānā!
🔷 "Letonica" articles up close!

Šoreiz ieskatīsimies svaigākajā žurnāla numurā ( #53), pievēršoties Rīgas Stradiņa universitāte (Riga Stradins University) Sociālo zinātņu fakultāte sociālantropoloģes Agitas Lūses rakstam "Versijas par etnogrāfiju 20. gadsimta 30.–40. gadu Latvijā. Ziedona Ligera gadījuma izpēte".

Rakstā izvērtēta etnogrāfijas kā akadēmiskas disciplīnas veidošanās Latvijā, aplūkojot Ziedoņa Ligera (1917–2001) likteni. Ligera gadījums ilustrē procesus, kas veidoja šīs disciplīnas izpratni starpkaru periodā. Tiek aplūkoti pstākļi, kas aizkavēja Eiropā aktualizēto etnoloģijas pieeju iesakņošanos Latvijā. Uzmanība tiek pievērsta tam, kā etnogrāfiskās zināšanas veidojās folkloristikā un arheoloģijā. Etnogrāfijas kā autonomas disciplīnas robežu noteikšanā sava loma bija arī paaudžu atšķirīgajiem skatu punktiem un politiskajām ievirzēm Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Padomju un nacistiskā okupācija saasināja jau iepriekš radušos sarežģījumus, kas bija kavējuši piepulcināt akadēmiskajam personālam jaunus kolēģus. Ligera publikāciju mazā rezonanse atklāj etnoloģijas zināšanu marginalitāti vietējās pētnieciskajās pieejās. Īpašības vārds “etnogrāfisks” laika posmā no 1934. līdz 1945. gadam parādījās galvenokārt latviešu cilšu senvēstures izpētes kontekstā; sava laika dzīvesveidam tika veltīts samērā maz uzmanības. Autore izmantojusi arhīvu materiālus, publikācijas periodikā un sekundāro literatūru.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_02_Luse.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

--

This time we take a look at the most recent issue of the journal ( #53), focusing on the article "Perspectives on Ethnography in Latvia of the 1930s and 1940s. The Case of Ziedonis Ligers" by Agita Lūse, a social anthropologist at the Faculty of Social Sciences of Rīgas Stradiņa universitāte (Riga Stradins University).

The article assesses the formation of ethnography as an academic discipline in Latvia through considering the fate of Ziedonis Ligers (1917–2001). His case exemplifies the processes that shaped the understanding of this discipline during the interwar period. The obstacles that prevented European ethnological approaches from taking root in Latvia are also scrutinized. Attention is paid to the ways in which ethnographic knowledge was constituted in folklore studies and archaeology. The formation of ethnography as an autonomous discipline was also moulded by generational differences and political sympathies within the Faculty of Philology and Philosophy. The Soviet and N**i occupations exacerbated the alreadyexisting problems with involving junior scholars to the field. The little resonance of the work by Ligers exposes the marginality of ethnological knowledge in local research agendas. The adjective “ethnographic” during the period between 1934 and 1945 appeared primarily in the context of exploring the ancient history of Latvian tribes; contemporary folklife received relatively little attention. The author of this article draws on archive materials, publications in periodicals, and secondary literature.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_02_Luse.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

Address

Mūkusalas 3
Riga
LV-1423

Website

http://lulfmi.lv/page/view?link=zurnals-letonica%2Fpar-zurnalu, http://lulfmi.lv/en/page/view?link=journal-letonica%2Fab

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Letonica posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.