http://lulfmi.lv/page/view?link=zurnals-letonica%2Fpar-zurnalu, http://lulfmi.lv/en/page/view?link=journal-letonica%2Fab

Letonica, Mūkusalas 3, Riga (2025)

28/11/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Ielūkosimies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts folkloras pētnieces Justīnes Jaudzemas rakstā “Folkloras kopas pilsētā: repertuāra veidošanas problemātika Rīgā”, kas publicēts žurnāla 54. numurā.

Šajā pētījumā pievērsta uzmanība tam, kā repertuāru veidošanai pieiet folkloras kopas, kas pamatā darbojas pilsētā, konkrēti Rīgā. Tradicionāli tautasdziesmu rašanās Latvijā tiek saistīta ar lauku, ne pilsētas vidi, arī arhīvos pieejamo un publicēto folkloras materiālu kopumā dominē Latvijas reģionos pierakstītie folkloras materiāli. Raksta mērķis ir noskaidrot, kā folkloras kopas, kas darbojas pilsētā (šajā gadījumā Rīgā), mūsdienās izvēlas veidot repertuāru un kādi aspekti ietekmē šos procesus, īpašu lomu atvēlot folkloras festivālam “Baltica” un ar to saistītajām folkloras kopu skatēm, kā arī vērtējot, kāda nozīme šajā procesā ir kopu fiziskajai atrašanās vietai – Rīgai. Intervijās ar folkloras kopu dalībniekiem un vadītājiem izzināti tie aspekti, kas pašiem iesaistītajiem šajā procesā ir noteicošie. Repertuāra veidošanas procesā vietas piederības izjūta netiek saistīta ar Rīgu. Atklājas vēlme strukturēt savu repertuāru, sasaistot to ar Latvijas reģioniem un pievēršoties kādai citai vietai vai veidojot to sasaitē ar folkloras kopai aktuālu tematiku īsākā vai ilgākā laika periodā.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/54/Letonica54_05_Jaudzema.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-54

--

This week we will focus on the article “Folklore Groups in the City: Repertoire Development in Rīga” by Justīne Jaudzema, folklore researcher at the Institute of Literature, Folklore and Art, published in the 54th issue of the journal.

This study examines how folklore groups, primarily based in the city of Riga, approach the development of their repertoire. Traditional perceptions typically associate the origins of folk songs with rural rather than urban settings, and existing archives and published folklore materials are predominantly dominated comprised of folklore recorded in Latvia’s regions. The aim of the article is to investigate the repertoire development strategies employed by folklore groups in urban settings, specifically Riga, and the factors influencing these processes. Special attention is given to the role of the folklore festival “Baltica” and associated folklore group performances, as well as the influence of Riga’s physical location. Insights into these processes are gleaned from interviews conducted with members and leaders of folklore groups, focusing on the factors that play a decisive role in their decision-making. The findings reveal that while the sense of place is not directly linked to Riga in the repertoire development process, there is a desire to structure the repertoire by drawing connections to various regions of Latvia or by focusing on specific themes relevant to the folklore group, either temporarily or over an extended period.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/54/Letonica54_05_Jaudzema.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-54

22/11/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Šoreiz aktualizēsim žurnāla 53. numurā publicēto rakstu “Latviešu karagūstekni Zedelgemā: vēsture, atmina, konflikts”, kura autori ir LU Filozofijas un socioloģijas institūts pētnieks Mārtiņš Kaprāns un Latvijas Kara muzejs/Latvian War Museum vēsturnieks Jānis Tomaševskis.

Pēc Otrā pasaules kara Beļģijas pilsētas Zedelgemas pievārtē bija nometināti aptuveni 11 700 latviešu karagūstekņu. 2018. gada rudenī Zedelgemā tika atklāts piemineklis, kurš pieminēja gan šos karagūstekņus, gan brīvību tās visās izpausmēs. Taču pēc pāris gadiem piemineklis nokļuva konfliktējošu politisko interešu un sociālo atmiņu krustugunīs. Raksta mērķis ir izskaidrot Zedelgemas nometnes problemātiku, aplūkojot latviešu karagūstekņu struktūru un biogrāfiskās detaļas un izsekojot, kā veidojās spriedze ap Zedelgemas pieminekli. Zedelgemas nometnē ieslodzīto latviešu karavīru sastāvs liecina, ka ļoti niecīga daļa varētu būt saistīti ar vācu organizētajiem kara noziegumiem Latvijā un citās nacistu okupētajās teritorijās. Rakstā tiek skaidrots, kāpēc pieminekļa veidotājiem – Latvijas Okupācijas muzejam un Zedelgemas vēstures entuziastiem – neizdevās pārrāmēt latviešu karagūstekņu vēsturi, kurā brīvības tēma bija spiesta piekāpties kolaboracionisma priekšā. To lielā mērā noteica “apsūdzošo” atceres aktīvistu skaitliskais pārsvars un hegemoniska diskursīvā stratēģija, kas īsā laikā ļāva ap pieminekli radīt starptautisku rezonansi. Šī rezonanse ir skaidrs signāls Latvijas diplomātiem, ka Otrā pasaules kara vēsture Eiropā nav pazudusi no starptautisko attiecību lauka.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_07_Kaprans_Tomasevskis.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

--

This time we would like to highlight the article "Latvian Prisoners of War in Zedelgem: History, Memory, and Conflict", published in the 53rd issue of the magazine, authored by Mārtiņš Kaprāns, researcher at the Institute of Philosophy and Sociology, University of Latvia (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) and Jānis Tomaševskis, historian at the Latvian War Museum (Latvijas Kara muzejs/Latvian War Museum).

After the World War II, approximately 11,700 Latvians were held in the prisoners-of-war (POW) camp near Zedelgem, Belgium. In 2018, a monument was unveiled in Zedelgem, commemorating both Latvian POWs and freedom in all its manifestations. However, a few years later the monument was caught in a crossfire of conflicting political interests and social memories. This article intends to explain the issues with the Zedelgem camp by looking at the structure and biographical details of the Latvian POWs and exploring how the tension around the Zedelgem monument were created. The composition of the Latvian soldiers imprisoned in the Zedelgem camp suggests that a very small part of these POWs could be associated with German-organized war crimes in Latvia and other territories. The article explains why the advocates of the monument – the Museum of the Occupation of Latvia and local history enthusiasts of Zedelgem – failed to reframe the history of Latvian POWs. In this controversy, the accusing memory activists outnumbered and outperformed the advocates, thus quickly creating an international resonance around the monument. This “memory war”, among other things, sends a clear message to Latvian diplomats that the history of World War II in Europe has not disappeared from international relations.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_07_Kaprans_Tomasevskis.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

08/11/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Ielūkosimies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētnieka Kārlis Vērdiņš rakstā “Latviešu starpkaru flanēzes: Tijas Bangas romāna “Sieviete”, Lūcijas Zamaičas poēmu cikla “Ielu maldos” un Austras Skujinas krājuma “Dzejas” varones pilsētā”, kas publicēts žurnāla 54. numurā.

Raksta centrā ir flanēzes skatiens Tijas Bangas (1882–1957) romānā “Sieviete” (1930), Lūcijas Zamaičas (1893–1965) poēmu krājumā “Ielu maldos” (1923) un Austras Skujiņas (1909–1932) dzejoļu krājumā “Dzejas” (1932). Šie latviešu feministiskā modernisma darbi aicina pārvērtēt sievietes vietu pilsētā un līdz ar to arī sabiedrībā. Flanēra jēdziens, kas apzīmē dīkdienīgo staigātāju pa 19. gadsimta Parīzes ielām, guva popularitāti Šarla Bodlēra (Baudelaire, 1821–1867) un citu franču rakstnieku sacerējumos, lai vēlāk tiktu konceptualizēts kā viena no modernitātes centrālajām figūrām Valtera Benjamina (Benjamin, 1892–1940) darbos. Šim jēdzienam trūka sievišķā ekvivalenta, jo sieviešu klātbūtne publiskajā telpā bija reducēta līdz nedaudzām sociālajām lomām, kuras netika uzskatītas par sociāli pieņemamām.

20. gadsimta starpkaru posmā flanēzes eksistence Rietumu metropolēs, lai arī neierasta, vairs nešķiet pilnīgi neiespējama. Latvijas starpkaru literatūrā atskanēja dažas balsis, kas izaicināja vīrišķo skatienu. Rakstnieces Tija Banga, Lūcija Zamaiča un Austra Skujiņa novietoja sievietes sensibilitāti savu darbu centrā, reflektēja par pilsētas vīriešu maskulinitāti un sievietes klātbūtni pilsētvidē.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/54/Letonica54_10_Verdins.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-54

--

Let's take a look at the article by Kārlis Vērdiņš, researcher at the Institute of Literature, Folklore and Art, "Latvian Interwar Flâneuses: Heroines of the Novel “The Woman” by Tija Banga, the Sequence of Poems “Delusion in the Streets” by Lūcija Zamaiča and the Collection “Poems” by Austra Skujina in the City", published in issue 54 of the journal.

This article focuses on the gaze of the flâneuse as portrayed in the novel Sieviete (The Woman, 1930) by Tija Banga (1882–1957), the collection of prose poems Ielu maldos (Delusion in the Streets, 1923) by Lūcija Zamaiča (1893–1965), and the collection Dzejas (Poems, 1932) by Austra Skujiņa (1909–1932). These works of Latvian feminist modernist literature call for a reevaluation of women’s place in the city and, therefore, in society. The concept of flâneur, the idle street-walker of 19th century Paris, was initially developed by Charles Baudelaire (1821–1867) and other French writers, eventually becoming a key figure of modernity, as conceptualized by Walter Benjamin (1892–1940). However, this concept lacked a female counterpart, as women’s presence in public spaces was often limited to specific social roles that usually were not compatible with respectability.

During the interwar period of the 20th century, albeit unusual, the existence of the flâneuse in Western metropolises seemed less implausible. In Latvian interwar literature, a few voices of urban women emerged to challenge the dominance of the male gaze. Writers, such as Banga, Zamaiča, and Skujiņa placed the female perspective at the forefront of their work, questioned the masculinity of urban men, and contemplated the presence of women in urban environment.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/54/Letonica54_10_Verdins.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-54

10/10/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Šonedēļ uzmanības fokusā žurnāla 53. numurā publicētais raksts “Ēdiena nozīme identitātes veidošanā: mūsdienu latviešu un lietuviešu literatūras piemēri”, kura autore ir Lietuviešu literatūras un folkloras institūta (Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas) pētniece Laura Laurušaitė.

Rakstā tiek aplūkots, kā ēdiena izvēle un dažādas kulinārās prakses literatūras darbos izgaismo un konstruē ēdāja identitāti un kā ēdiens var būt ideoloģiski saistīts ar politiskās varas režīmu. Tiek izteikts pieņēmums, ka, pētot ēdienu, var pētīt padomju laikus kā 20. gs. lietuviešu un latviešu identitāti visvairāk ietekmējušo vēsturisko epizodi un perestroiku kā mēģinājumu atbrīvoties no svešas varas.

Pētījumam izvēlēti trīs reprezentatīvi mūsdienu romāni: Noras Ikstenas “Mātes piens” (2015), Laimas Kotas “Istaba” (2016) un lietuviešu autores Vaivas Rīkštaites “Lizas dzīvoklis” (Lizos butas, 2020), kuri nav gastroteksti vārdā tiešajā nozīmē, bet ir saistīti ar politiskās, ideoloģiskās vai kultūras identitātes (ne)nodošanu caur ēdiena iegādes, izplatīšanas, gatavošanas un ēšanas situācijām (virtuves kā komunikācijas vietas funkcija, ar ēdienu saistītas metaforas utt.). Pētījums balstīts literārās imagoloģijas atziņās, kas dod iespēju pētīt ēdienu, izceļot apspiestās tautiskās lojalitātes izrāvienus kā kontrastu svešas ideoloģijas uzspiestiem uzvedības modeļiem.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_05_Laurusaite.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

--

This week's focus is on the article “The Role of Food in Creating Identity: Examples from Contemporary Latvian and Lithuanian Literature” published in issue 53 of the journal, written by Laura Laurušaitė, a literary scholary at the Institute of Lithuanian Literature and Folklore (Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas).

The article aims to explore how the identity of an eating person is expressed and constructed in literary works through certain food choices and various culinary practices. It is assumed that studying food is a handy tool for researching the Soviet era as the historical episode that has most affected the 20th-century Lithuanian and Latvian identity and the epoch of perestroika as an attempt to get rid of the foreign power.

Three representative novels are chosen for the study: Mātes piens (Soviet Milk, 2015) by Nora Ikstena, Istaba (Room, 2016) by Laima Kota, and Lizos butas (Lisa’s Apartment, 2020) by Lithuanian author Vaiva Rykštaitė. These are not gastrotexts in the literal sense of the word but are all directly related to the transmission of political, ideological or cultural identity through situations of food acquisition, cooking and consumption (the role of the kitchen as a place of communication, food-related metaphors, etc.). The approach of literary imagology helps to research food by highlighting manifestations of ethnic loyalty as a contrast to the behavioral models imposed by foreign ideology

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_05_Laurusaite.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

30/09/2024

🔷 “Letonica” articles up close!
🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!

This time, an exclusive sneak peek at the forthcoming journal's 55th issue, focusing on an article by Alfie Howard, a doctoral student at the University of Leeds and writer, entitled “Colonialism, Resistance and (Anti-)Nationalism in Andrus Kivirähk’s “The Man Who Spoke Snakish”.

This article explores the role of the fictional Snakish language as a form of resistance in Andrus Kivirähk’s 2007 historical fantasy novel “The Man Who Spoke Snakish”. The processes of colonization and Christianization in the novel are discussed, highlighting their potential parallels with more recent events in Estonia’s history, including Soviet colonialism and post-Soviet transitions. The Snakish language is then analyzed as a form of resistance against the violence of the Crusaders and the Christian worldview. Finally, the fantastical language is examined in the context of contemporary Estonian nationalism, with attention given to the parallels between the novel’s crueler, more destructive uses of Snakish and the potentially harmful power of nationalism.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/55/Letonica_55_Howard.pdf

Article is published online from the forthcoming issue No. 55

--

Šoreiz ekskluzīva iespēja ielūkoties topošajā žurnāla 55. numurā, pievēršoties Līdsas universitātes (University of Leeds) doktorantūras studenta, rakstnieka Elfija Hauarda (Alfie Howard) rakstam “Koloniālisms, pretošanās un (anti)nacionālisms Andrusa Kivirehka (Andrus Kivirähk) romānā “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus”“.

Šis raksts analizē to, kā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka vēsturiskajā fantāzijas romānā “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” aprakstītā iedomātā čūsku valoda funkcionē kā pretošanās līdzeklis. Vispirms autors aplūko romānā attēlotos kolonizācijas un kristianizācijas procesus un to iespējamās paralēles ar nesenākiem Igaunijas vēstures notikumiem, tādiem kā padomju koloniālisms un pēcpadomju pārejas procesi, bet pēc tam – čūsku valodu kā pretošanās formu pret krustnešu vardarbību un kristīgo pasauluzskatu. Visbeidzot šī izfantazētā valoda tiek skatīta mūsdienu igauņu nacionālisma kontekstā – pievēršot uzmanību tam, kā čūsku valodas nežēlīgākie un destruktīvākie pielietojuma veidi, iespējams, sasaucas ar nacionālisma potenciāli postošo varu.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/55/Letonica_55_Howard.pdf

Raksts publicēts tiešsaistē no topošā žurnāla numura #55.

11/09/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Šonedēļ uzmanības fokusā žurnāla 53. numurā publicētais raksts “Ietvars dzejas un tās transmediālo adaptāciju uztveres pētīšanai", kura autore ir RTU Liepāja doktorante, dzejniece un mediju māksliniece Elīna Veira.

Rakstā aplūkotā pētījuma mērķis: 1) izstrādāt mehānismu, kas ļautu pētīt dzejas un tās transmediālo adaptāciju uztveri; 2) pārbaudīt modeli praksē, lai pārliecinātos, vai tajā nav nepieciešamas korekcijas. Raksta pirmā daļa ir pārskats par sensorās un teksta uztveres pētījumiem un teorētiķu novērojumiem, kas saistīti ar vispārējām lasīšanas prakses un teksta izpratnes tendencēm. Raksta otrā daļa ir teorētiskās literatūras analīze, pievēršoties dzejas un transmediālās dzejas semantikai (galvenie teorētiķi: Katrīna N. Heilsa, Espens Arsets, Mirona Magearu, Žils Delēzs un Fēlikss Gvatari); tam, kā lasītājs iedziļinās tekstā – iedziļināšanās veidiem un pakāpēm (Marija-Laura Raijena); un Deivida Mjalla un Dona Kuikena modelim, kas izstrādāts literāro darbu analīzei.

Šī teorētiskā bāze izmantota, izstrādājot lasītāja pieredzes izvērtējuma anketu. Visbeidzot tiek aprakstīts, kā tika veikta anonīma aptauja tiešsaistē, apkopojot datus par četru izvēlētu dzejoļu un to audiovizuālo interpretāciju uztveri (katram dzejolim un adaptācijai bija iepriekš definēts uzdevums), lai: 1) izvērtētu anketas atbilstību mērķim; 2) pārliecinātos, vai iegūtie kvalitatīvie un kvantitatīvie dati atspoguļo sākotnējos autores pieņēmumus attiecībā uz lasītāju iedziļināšanās veidiem un pakāpēm, izvēlēto drukāto dzejoļu un transmediālo dzejoļu literārajām kvalitātēm un to iespējamajām interpretācijām.

Raksta nobeigumā ir ieteikumi lasītāju pieredzes izvērtējuma anketas iespējamam turpmākajam pielietojumam un korekcijām, kā arī, balstoties uz apkopotajiem datiem, sniegts īss pārskats par vispārīgiem lasītāju/skatītāju uztveres novērojumiem.

,

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_08_Veira.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

--

This week's focus is on the article “A Framework for Studying the Perception of Print-based Poems and Their Trans-medial Adaptations” published in issue 53 of the journal, written by Elīna Veira, a poet, media artist and doctoral student at the RTU Liepāja Academy (RTU Liepāja).

The aim of my research project described in this article was: 1) to create a framework for studying the perception of print-based poems and their transmedial interpretations; 2) to test its practical application in order to see whether further adjustments are necessary. The first section of the article is a review of the historical context (previous research in sensory and text perception, recent developments in reading patterns and text comprehension). The next section is a contextual analysis of theoretical literature focusing on the semantics of print-based versus trans-medial poetry (key authors: Katherine N. Hayles, Espen Aarseth, Mirona Magearu, Gilles Deleuze and Felix Guattari), level and type of immersion (Marie-Laure Ryan), and literariness (David Miall and Don Kuiken), which are the building blocks for my Reader Experience Questionnaire (REQ).

It is followed by a description of how the REQ was tested by conducting an anonymous online study evaluating respondents’ perception of four selected poems and their audiovisual interpretations (each with a specific agenda) in order to: 1) test whether the questionnaire fulfils its purpose; 2) see whether the collected qualitative and quantitative data reflect the author’s initial expectations in regard to the level and type of immersion, perception of literariness, and interpretation of meaning(s) of the print-based versus trans-medial poems presented. In conclusion, there are suggestions about possible further applications and adjustments of REQ, and a brief overview of some of the observations on reader’s/viewer’s perception based on the data collected.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_08_Veira.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

29/08/2024

🔷 "Letonica" articles up close!
🔷 "Letonica" raksti tuvplānā!

In the spotlight is an article by Viktorija Jonkutė, literary scholar at the Lithuanian Institute of Literature and Folklore (Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas), "The Discourse of the Past and the Role of Memory in the Lithuanian and Latvian Cultural Press during the Transition Period (1988–1992)", published in the 52nd issue of the journal "Letonica".

The aim of the article is to analyze the discourse of the past that developed in the Lithuanian and Latvian cultural press in the late 1980s and early 1990s, discussing the dominant conceptions of history and perception of time. It is generally argued that with the fall of the Berlin Wall and the collapse of the Soviet Union an era of presentism began. However, the post-Soviet transition materialized in the Lithuanian and Latvian cultural press as a reconstructive, retrospective transformation, dominated by narratives about the past. This research is based on theoretical assumptions about collective memory (Halbwachs 1951; Assmann 2020), the regime of historicity (Hartog 2015; Koselleck 2004), and the inventory of temporal perspective (Zimbardo, Boyd 1999; 2008).

Most of the analyzed material is cultural periodicals: weekly "Literatūra ir menas" ("Literature and Art") and "Šiaurės Atėnai" ("Athens of the North") and monthly "Pergalė" ("Victory"; in 1991 renamed "Metai" ("Year")) and "Kultūros barai" ("Domains of Culture"), "Sietynas" ("The Pleiades"), "Nemunas" ("The [River] Nemunas"); Latvian monthly periodicals "Avots" ("Source") and "Karogs" ("Flag") and weekly "Literatūra un Māksla" ("Literature and Art"). These are occasionally supplemented by other periodicals and publications, as well as by the general context.

Researching them, ten discursive functions of the interacting (re)constructed forms of memory were identified: communicative/informational, functional/pragmatic, testimonial/justice-driven, emotional/therapeutic, ontological/metalinguistic, reproductive/mimetic, identity-based, social/ mobilizing, ethical/moral, political/ideological.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/52/Letonica52_11_Jonkute.pdf

All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-52

--

Uzmanības centrā Lietuvas literatūras un folkloras institūta (Lietuvių literatūros ir tautosakos institutas) literatūrzinātnieces Viktorijas Jonkutes raksts "Pagātnes diskurss un atminas loma lietuviešu un latviešu kultūras periodikā pārejas laikposmā (1988–1992)", kas publicēts žurnāla "Letonica" 52. numurā.

Raksta mērķis ir analizēt pagātnes diskursu, kas Lietuvas un Latvijas kultūras periodikā veidojās 20. gs. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, aplūkojot dominējošās vēstures koncepcijas un laika uztveri. Tiek apgalvots, ka līdz ar Berlīnes mūra krišanu un Padomju Savienības sabrukumu esot sācies prezentisma laikmets, tomēr pēcpadomju pāreja Lietuvas un Latvijas kultūras izdevumos pārsvarā izpaudās kā rekonstruktīva, retrospektīva transformācija, kurā dominēja naratīvi par pagātni.

Pētījuma pamatā ir teorētiskie pieņēmumi par kolektīvo atmiņu (Halbwachs 1951; Assmann 2020), vēsturiskuma režīmu (Hartog 2015; Koselleck 2004) un laika perspektīvas inventāru (Zimbardo, Boyd 1999; 2008). Analizēto materiālu lielākā daļa ir kultūras izdevumi: lietuviešu nedēļas izdevumi "Literatūra ir menas" ("Literatūra un māksla"), "Šiaurės Atėnai" ("Ziemeļu Atēnas") un mēnešraksti "Pergalė" ("Uzvara"; kopš 1991. gada "Metai" ("Gads")), "Kultūros barai" ("Kultūras jomas"), "Sietynas" ("Sietiņš"), "Nemunas" ("Nemuna"), latviešu mēnešraksti "Avots" un "Karogs", kā arī nedēļas laikraksts "Literatūra un Māksla". Tos daļēji papildina citi periodiskie izdevumi un publikācijas, kā arī kopējais konteksts.

Pētot minētos materiālus, tika identificētas desmit (re)konstruēto atmiņas formu mijiedarbības diskursīvās funkcijas: komunikatīvā/informatīvā, funkcionālā/pragmatiskā, liecības/ taisnīguma, emocionālā/terapeitiskā, ontoloģiskā/metalingvistiskā, reproduktīvā/mimētiskā, identitātē balstītā, sociālā/mobilizējošā, ētiskā/morālā un politiskā/ideoloģiskā.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/52/Letonica52_11_Jonkute.pdf

Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-52

21/08/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Šonedēļ pievērsīsimies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pētnieka Aigara Lielbārža rakstam “Lauku un pilsētvides tradīciju saskare dziednieku praksēs mūsdienās”, kas publicēts žurnāla 54. numurā.

Pētījuma uzmanības centrā ir dziedniecības tradīcijas mūsdienu pilsētvidē, detalizēti analizējot vienas dziednieces individuālo pieredzi un praksi (gadījumu izpēte), savukārt tradīcijas pētniecības, vēsturiskā konteksta un plašākas mūsdienu situācijas raksturojumam ir izmantoti dažādos laikos tapuši pētījumi un gan publicēti, gan nepublicēti arhīvu materiāli, kā arī intervijas ar dziedniecības praktiķiem. Publikācijas pamatā ir kvalitatīvs pētījums par mūsdienu dziedniecības praksēm, kas aplūkotas mūsdienu garīguma kontekstā, šķirot tās no vārdošanas tradīcijām.

Raksts sniedz ieskatu arī lauku un pilsētvides folkloras un tradīciju pētniecībā vēsturiski, raksturo mūsdienu dziednieku darbības tiesiski normatīvo regulējumu Latvijā, kā arī atklāj dziedniecības prakšu Latvijā līdzību un iekļaušanos kopējā Eiropas un pasaules mūsdienu garīguma plūsmā. Apzīmējums mūsdienu garīgums ietver gan mūsdienu sabiedrības paradumus, ko raksturo dažādu reliģisko uzskatu un sistēmu, ticības priekšstatu, garīgo un pārnacionālo dziedniecības prakšu eklektisms un plurālisms, gan plašāku pētniecisko pieeju kopumu, kas fokusējas uz mūsdienu garīguma (New Age, Wicca, Rietumu ezotērika, neopagānisms u. c.) dažādām izpausmēm.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/54/Letonica54_14_Lielbardis.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-54

--

This week we will focus on the article “The Interaction of Rural and Urban Traditions in Contemporary Healing Practices” by Aigars Lielbārdis, researcher at the Institute of Literature, Folklore and Art, published in the 54th issue of the journal.

The research delves into healing traditions within urban environments, offering a detailed analysis of individual healers’ experiences and the reception by their clients through a case study approach. It draws upon a historical and contemporary context provided by research spanning different eras, along with published and unpublished archival materials and interviews with healing practitioners. This publication is grounded in a qualitative study of contemporary healing practices, explored within the framework of contemporary spirituality, distinct from charming traditions.

Additionally, the article offers insights into historical research on rural and urban folklore and traditions, outlines the legal and regulatory framework governing contemporary healing practices in Latvia, and elucidates the similarities and integration of these practices into the broader spectrum of contemporary spirituality in Europe and worldwide. The term contemporary spirituality encompasses the diverse habits of contemporary society, characterised by the eclecticism and pluralism in religious beliefs and systems, spiritual and transnational healing practices, and various research approaches focusing on expressions of contemporary spirituality such as New Age, Wicca, Western esotericism, Neopaganism, among others.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/54/Letonica54_14_Lielbardis.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-54

12/08/2024

🔷 “Letonica” raksti tuvplānā!
🔷 “Letonica” articles up close!

Šonedēļ uzmanības fokusā žurnāla 53. numurā publicētais raksts “Padomju kara romāna apokalipse latviešu literatūrā: Visvalža Lāma “Kāvu blāzmā”“, kura autore ir Latvistika Latvijas Universitātē profesore Ausma Cimdina.

Kara romāns ir salīdzinoši maz pētīta tēma latviešu rakstniecībā, un Visvalža Lāma romāns “Kāvu blāzmā” tajā ieņem īpašu vietu. Romāns (parakstīts ar literāro pseidonīmu Visvaldis Eglons) nāk klajā 1958. gadā piecos turpinājumos žurnālā “Karogs” (Nr. 7–11), taču nonāk padomju ideoloģiskās cenzūras un tās angažētās kritikas uzmanības lokā, saņem asu nosodījumu, un romāna drukāšana tiek pārtraukta. Romānu raksturo 50. gadu padomju kara romānam neraksturīgi vēstījuma veida eksperimenti, kā arī radikāla vēstītāja skatu punkta un autora pozīcijas maiņa.

Pretstatā padomju kara romāna lielajam naratīvam, kam pamatā padomju tautas un padomju karavīra heroizācija, Visvaldis Lāms reprezentē latviešu leģionāra tēlu un Otrā pasaules kara norises skata latviešu tautas un latviešu leģionāra perspektīvā, paverot visnotaļ neviendabīgu, pretrunīgu un padomju kara romānam netipisku pasaules ainu. Latvijas dilemmas un ar to saistītās emocionālās, sociālās un psiholoģiskās spriedzes atklāsmei Visvaldis Lāms ir izvēlējies eksistenciālisma romānam tuvu vēstījuma veidu.

Raksts pieejams:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_06_Cimdina.pdf
Visi žurnāla raksti: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

--

This week's focus is on the article “Apocalypse of Soviet War Novel in Latvian Literature: “In the Glow of Northern Lights” by Visvaldis Lāms” published in issue 53 of the journal, written by Ausma Cimdina, a professor at the University of Latvia (Latvistika Latvijas Universitātē).

Military fiction is a genre relatively little explored in Latvian literature. Novel “Kāvu blāzmā” (In the Glow of Northern Lights) by Visvaldis Lāms offers a gratifying matter for the analysis of genre transformations in confrontation with the ideological and aesthetic platform of the 1950s Soviet war novel. The novel was published in 1958 in five sequels in the literary monthly magazine “Karogs” (No. 7–11). It came under the spotlight of Soviet ideological censorship and politically charged criticism, was harshly condemned, and the printing of the novel was discontinued.

In contrast to the grand narrative of the Soviet war novel, based on heroization of Soviet people and the Soviet soldier, Visvaldis Lāms presents an image of a Latvian legionnaire and a viewpoint of World War II from the perspective of Latvian people, thus showing a rather heterogeneous and contradictory worldview, untypical for the Soviet war novel. The writer assigns a narrowed-down time segment to the war events, exploring in depth the final phase of the German occupation in the territory of Latvia. In order to reveal the dilemma faced by Latvia and the emotional, social and psychological tensions linked with it, Visvaldis Lāms has chosen a manner of narration which is close to the existentialist fiction.

Read the full article at:https://lulfmi.lv/files/letonica/53/Letonica53_06_Cimdina.pdf
All journal articles: https://lulfmi.lv/en/Letonica-Nr-53

Letonica

28/11/2024

22/11/2024

08/11/2024

10/10/2024

30/09/2024

11/09/2024

29/08/2024

21/08/2024

12/08/2024

Address

Website

Alerts

Contact The Business

Shortcuts

Share

Category