11/12/2024
❗️ JAUNUMS❗️
Sveicam autoru 🖋 Daini Markovski🖋 ar atmiņu grāmatas par dienestu padomju armijā
📖 “DŽENTLMEŅU DISKO” klajā nākšanu!
📚
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas" 2024
www.ezerrozesgramatas.lv/
Paldies par sadarbību! 🤝☺❤
Ir pagājuši četrdesmit gadi, kopš mana dienesta padomju armijā. ČETRDESMIT?!
It kā liekas, ka tas bija pavisam nesen. Bet varbūt sen? Kā bērnības, skolas un jaunības laiks, kas nu jau ir aiz kalniem...
Par daudz ko no piedzīvotā savā dzīvē varētu sacīt kā maestro Raimonda Paula dziesmā “Kamolā tinēja” ar dzejnieces Vizmas Belševicas vārdiem: “Un tas mirklis – vai vispār bija? Varbūt vienkārši izlicies.” Tomēr daži mirkļi un notikumi, kas ir piedzīvoti, vēl ilgi paliek atmiņā, tos neizdzēsīs laiks, nekas un neviens.
Visbiežāk tikai pēc ilgāka laika varam tā pa īstam novērtēt to, ko esam piedzīvojuši, kam esam gājuši cauri. No daudzām un visdažādākajām dzīves situācijām, kurās esam bijuši, varam ko mācīties un vērtīgu paņemt, taču svarīgi ir saglabāt sevi, savu būtību.
Dzīvē ir un būs lietas, situācijas un notikumi, kas nav mūsu ziņā, taču esam spiesti tur būt un to situāciju simtprocentīgi izdzīvot. Padomju armijas obligātais dienests bija tā vieta, uz kuru neviens jaunietis labprātīgi negribēja doties, bet nebija jau citas izvēles. Savā ziņā tas bija lēciens nezināmajā vai tāda kā loterija.
Zinot, kā maniem draugiem un vienaudžiem ir gājis padomju armijā, jāatzīst – man laimējās, ka savus divus armijas gadus pavadīju salīdzinoši labi. Atmiņā no šī laika man vēl joprojām ir palikuši vairāku cilvēku tēli – viņu personība un balss tembrs, sejas izteiksmes, kustības, īpatnības, izteicieni, dažādi notikumi un kopā piedzīvotais. Gandrīz kā filmā.
Šogad (2024. g.) mammas dzīvoklī nejauši atradu vēstules, ko viņai sūtīju uz Latviju, kad dienēju padomju armijā. Tas man bija negaidīts, bet patīkams pārsteigums, jo nezināju, ka mamma tās ir saglabājusi. Izrādās, ka arī viņa par šīm vēstulēm bija aizmirsusi un īsti neatcerējās, kur bija tās noglabājusi. Es ar lielu interesi un platu smaidu izlasīju, ko pirms daudziem gadiem biju rakstījis. Tas man spilgti atsauca atmiņā laiku, kad dienēju.
It kā pavisam nejauši šīs vēstules nonāca manās rokās, bet, kā mēs zinām, nekas nenotiek nejauši, visam ir savs laiks un sava nozīme, tāpēc arī radās doma par atmiņu grāmatu, kurā vēlējos atklāt savu pieredzi, piedzīvoto un pārdzīvoto padomju armijā.
Tā ir daļa no manas dzīves. Tās ir spilgtas un neizmirstamas atmiņas, mirkļi, notikumi un piedzīvojumi, kas liek atskatīties uz šiem gadiem, sirsnīgi pasmaidīt un arvien skaidrāk apzināties, ka nekas dzīvē nenotiek bez Dieva ziņas, visam ir sava jēga un nozīme.
MAZS BRĪDINĀJUMS: grāmatā ir lietoti specifiski krievu valodas vārdi un termini, bez kuriem padomju armija nebija iedomājama.
MAZS NOSLĒPUMS: šī atmiņu grāmata netika rakstīta klusumā vai kādas īpašas iedvesmas brīžos, bet gan fonā skanot disko mūzikai.
MAZS IETEIKUMS: grāmatu vislabāk lasīt, klausoties disko mūziku, lai labāk iejustos tā laika ritmos, skaņās un noskaņās.
LIELS PALDIES MAMMAI, kura, man nezinot, saglabāja manas sūtītās vēstules. Esmu viņai pateicīgs par visu.
