Dzīve nevar uzvarēt nāvi. Jo nāve mājo pašā dzīvē. Māksla rada ilūziju, ka šī robežšķirtne — starp būt vai nebūt — ir pārvarama, kā ceļš, kuru iespējams šķērsot turp un atpakaļ.
Normunds Naumanis "KULTŪRNIEZE II. 2008—2014"
#kultūrnieze #normundsnaumanis #kristīnematīsa #sarmītemāliņa #daceeglīte #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija JELGAVAS TIPOGRĀFIJA
- Jūs taču reiz vēlējāties kļūt kinorežisors.
- Jā. Astoņpadsmit gados biju ļoti aizrāvies ar kino, pilnīgi pārņemts ar kinovēsturi, īpaši ar Fellīni. Un arī pats gribēju taisīt filmas, jā. Par laimi, pietiekami ātri aptvēru, ka tas nav domāts man: es nespēju pakļaut lielus cilvēku barus. Kolektīvi strādāt ir grūtāk, nekā vienatnē īstenot to, ko esmu iedomājies savā prātā. Glezniecība man ir vislabākais. Bet no otras puses…
Ineta Meimane "PROVIDENCES LIECINIEKS. Sarunas ar Imantu Lancmani"
#providencesliecinieks #inetameimane #imantslancmanis #katrīnavasiļevska #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija JELGAVAS TIPOGRĀFIJA
Katram tas ir personīgi. Bet pienāk dzīvē tāds brīdis, kad tu skaidri un skaudri saproti — turpmāk zaudējumu būs vairāk nekā ieguvumu. Nav runa par mantu, naudu, īpašumiem un citām materiālām substancēm, kaut dažs, jau ar vienu kāju kapā stāvēdams, kārpās vēl izplēst no dzīves “lieku miljonu”, lai gan labi zina — zārkam jau kabatu nav. Bet par vērtīgāko, ko šajā saulē mums dāvā — nezinu, kā to lai sauc, teikšu — liktenis. Cilvēkiem blakus un kopā.
Normunds Naumanis "KULTŪRNIEZE II. 2008—2014"
#kultūrnieze #normundsnaumanis #kristīnematīsa #sarmītemāliņa #daceeglīte #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija JELGAVAS TIPOGRĀFIJA
— Teicāt, ka pili pirmkārt uztverat caur cilvēkiem un noslēpumiem, kas ar to saistās.
— Ļaujos emocionālam piedzīvojumam — pils kļūst dzīva un runā par cilvēka dabu. Nevar teikt, ka Rundālē būtu mituši ļoti laimīgi cilvēki, kuri varējuši vienīgi baudīt dzīvi. Tie visi ir man acu priekšā, un es vienmēr esmu vēlējies būt šīs pils dzīves vērotājs. Tāda teorētiska ziņkārība — kā viss noritēja. Pirmkārt, kā pils tik strauji tapa. Otrkārt, kādi likteņu vijumi ar to saistās.
Ineta Meimane "PROVIDENCES LIECINIEKS. Sarunas ar Imantu Lancmani"
#providencesliecinieks #imantslancmanis #inetameimane #katrīnavasiļevska #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija JELGAVAS TIPOGRĀFIJA
Kritiķis ir cilvēks, kas spējīgs uz visu. Pat iet uz sliktām izrādēm (filmām, koncertiem, izstādēm...).
Kritika ir skepses māksla.
Kritikā vissvarīgākais ir nevis viedoklis, bet šaubas.
Kritiķis analizē mākslas darbu, nevis tā radītāja privāto dzīvi.
Kritika ir amats, tā nedrīkst kļūt par “mūža aicinājumu” vai misijai līdzīgu apsēstību, jo ir risks beigt dzīvi trakonamā.
Kritiķa instinkts ir trenēts prāts. Emocijas — aiz durvīm!
Kritiķa reakcija — atbilde neestētiskām darbībām.
Neapmierinātība ar kritiķiem ir apgriezti proporcionāla nokritizētā autora patmīlībai un paškritikas trūkumam.
Normunds Naumanis "KULTŪRNIEZE II. 2008—2014"
#kultūrnieze #normundsnaumanis #kristīnematīsa #sarmītemāliņa #daceeglīte #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija Kristīne Matīsa JELGAVAS TIPOGRĀFIJA
— Kā pilij patīk neskaitāmie šeit rīkotie banketi?
— No fiziskā viedokļa gluži labi, ja neskaita bēdīgāko — dāmu kurpju smailos papēdīšus. Vienmēr esmu uzskatījis, un arī tā nav mistika, ka vecām mājām ir vajadzīga kustība un cilvēku balsis. Ja ļaudis māju pamet, tā sabrūk.
Ineta Meimane "PROVIDENCES LIECINIEKS. Sarunas ar Imantu Lancmani"
#providencesliecinieks #inetameimane #imantslancmanis #katrīnavasiļevska #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija JELGAVAS TIPOGRĀFIJA
“Vecie teātru buki” zina — teātra un kino Leģendas top sūrā un gadiem ilgā regulārā darbā. Jā, ar talantu un dabisko šarmu un smuku ģīmi piedzimst, bet ar to vien nepietiek. Talants, spējas ir jākopj un jālolo, un nekas nav slepkavīgāks profesijā nestabilu “vienas dienas zvaigznīšu” eksistencei kā masu mediju saceltais troksnis ap tām.
Normunds Naumanis "KULTŪRNIEZE II. 2008—2014"
#kultūrnieze #normundsnaumanis #sarmītemāliņa #daceeglīte #kristīnematīs #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija JELGAVAS TIPOGRĀFIJA
Viņš sēž kā tāds aiz varas apziņas piepūties kategoriskais imperatīvs manī — ui, kā nagi niez kaut ko aizliegt! Liekas, katram cilvēkam no dabas piemīt bauda sevi laikpalaikam kārdināt ar šo varas apziņu: nu, mūsu katra vecāki taču ir pirmie cenzori, kas izlemj — ir labi zagt kaimiņu dobē sulīgās zemenes vai tomēr ne. Un tad tā ņemšanās ap principiem! Varas pozīcijās esošiem tā ir tīra sodība — sabiedrības labā un vārdā jāizlemj, kas ir “labi” (pieļaujami) un kas “nav labi” (aizliedzams). Uzreiz prātā nāk leģendārais “šokolādes skandāls” — 16. gadsimtā Romas katoļu galvam nācās izšķirt, vai ļaut jezuītiem turpināt iedzīvoties uz Eiropā vētraini plaukstošo modes dzērienu / ēdienu (kakao, šokolāde, kafija) biznesa un šīs reliģiskās kliķes (šodien teiktu — mafijas) pilnīgā kontrolē nonākušo kakao eksportu/importu no Latīņamerikas. Patiesībā runa bija par naudu, tīru zeltu (jezuīti fanātiskā slepenībā glabāja šokolādes dziras izgatavošanas receptes), bet “šokolādes jautājums” tika noformēts kā principiāla reliģiska dilemma — atļaut katoļiem pasaulē lietot šo “dievišķās baudas mikstūru” gavēņa laikā vai aizliegt?
Normunds Naumanis "KULTŪRNIEZE II. 2008—2014"
#kultūrnieze #normundsnaumanis #sarmītemāliņa #daceeglīte #sarmīteēlerte #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija JELGAVAS TIPOGRĀFIJA
Kačai solītās rīkstes mācītājs tomēr nebija aizmirsis, un tās arī netika atliktas bērna zīdīšanas dēļ, kā Mežiniece domāja. Izskatot mācītāja iesniegto sūdzību, tiesa piesprieda Kačai un Bērtulim trīs svētdienas kauna solā un rīkstes. Vienīgi Kačai, kā bērna zīdītājai, pērienam bija jābūt saudzīgākam. Turklāt tiesas spriedumā viņas un Bērtuļa laulība svainības dēļ bija aizliegta. Un, lai novērstu turpmāko grēkošanu, viņi vairs nedrīkstēja dzīvot kopā.
Jānis Lejiņš "DIEVA DUSMĪBAS BĒRNI"
#dievadusmībasbērni #jānislejiņš #jānisesītis #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija Jānis Esītis JELGAVAS TIPOGRĀFIJA
Kad šoferi pēc brītiņa ieslēdz lielās gaismas, visi vienā balsī sauc, ka nevajag, lai atstāj maigo apgaismojumu. Tā viņi turpina braukt pāri Dienvidzviedrijas sniegotiem klajumiem, kur tumsā pūš auksts vējš. Maza latviešu saujiņa — aktieri un sportisti; jauni un veci; kultūras darbinieki; sabiedriskie darbinieki; politiķi; intelektuāļi; bijušie karavīri; draudzes dāmu komitejas darbinieces; jaunekļi, kas knapi runā latviski, — savā mazā metāla kūniņā, pašu improvizētā naktsklubiņā, jautri un omulīgi drāžas uz priekšu, caur Zviedrijas auksto nakti atpakaļ uz pilsētu, ko pieraduši saukt par mājām, lai gan jēdziens mājas visiem saistās ar kaut ko citu, ar kaut ko svētu, ar kaut ko spēcīgu, pēc kā tie tiecas, ko tie vēlētos reiz sasniegt.
Juris Rozītis "DISPLACED PERSON. Kāda latvieša stāja svešumā"
#displacedperson #jurisrozītis #jānisesītis #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija
Tas zēns, kuru mācītājs nokristīs lielā Lutera vārdā un kurš pēc divpadsmit gadiem lepni skaitīs tēva izcirstās baltās skaidas pie ozola saknēm, nāca pasaulē negribīgi. Ziema bija barga, tumsa neizgaisa pat pusdienlaikā, un Maijai nācās iedegt visas sveces un vēl skalus, lai miesta bērnu saņēmēja Baba varētu palīdzēt mācītāja kundzei.
Jānis Lejiņš "DIEVA DUSMĪBAS BĒRNI"
#dievadusmībasbērni #jānislejiņš #jānisesītis #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija Jānis Esītis JELGAVAS TIPOGRĀFIJA
Tas notika pēc Jāņiem — dienu pēc Jāņiem. Visu nedēļas nogali Jūlijs Vēzis bija dzēris un dziedājis, un smējies, un triecis jokus, un dzinis vellu, un apkampies ar citiem, un bučojies ar Lauru, un juties labi — tik ļoti, ļoti labi —, un izrādījies citiem, un uzjautrinājis tos, un gudrojis asprātīgus tekstus apdziedāšanās dziesmām, un puspliks gozējies siltā saulē, un līksmi dejojis lielā grupā, citiem ap pleciem apķēries, gaišā Zviedrijas naktī, un pārgulējis turpat uz klints — uz siltā, Jāņu dienas saulē sakarsētā akmens —, turpat, kur nolūzis, un arī nākamajā dienā — kaut arī paģirains — juties labi.
Juris Rozītis "DISPLACED PERSON. Kāda latvieša stāja svešumā"
#displacedperson #jurisrozītis #jānisesītis #dienasgrāmata #jelgavastipogrāfija Jānis Esītis JELGAVAS TIPOGRĀFIJA