What are the opening hours?

Monday 09:00 - 17:00 Tuesday 09:00 - 17:00 Friday 09:00 - 17:00

Brīvā Latvija, Riga (2025)

03/02/2025

“Vēlēšanas – tas ir ļoti nopietni!”
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte intervijā Ligitai Kovtunai

Strauji tuvojas Latvijas pašvaldību vēlēšanas, reklāmas kampaņa jau ņemas spēkā, un ir laiks pavisam konkrēti uzrunāt diasporu par piedalīšanos šajās vēlēšanās. Kas ir pats svarīgākais, ko vēlies likt pie sirds!

K. S. Pirmām kārtām – atgādināt, ka arī Latvijas pašvaldību vēlēšanās diasporas loma ir ļoti liela! Iepretim tam, ka dzirdēts uzskats, ka šajās vēlēšanās ārzemēs mītošo pavalstnieku loma varētu nebūt īpaši nozīmīga, ka pašvaldību lietas ir lokālas un no ārzemēm maz ietekmējamas. Nē, kategoriski nē! Ir gluži otrādi – diasporai ir pavisam praktiska iespēja līdzdarboties, tādējādi arī pildot savu pilsoņa pienākumu pret Latvijas valsti.

Pilnu interviju lasiet:
https://www.brivalatvija.lv/aktuala-intervija/velesanas--tas-ir-loti-nopietni?pp=

14/01/2025

Gundega Saulīte

Grāmata par bagātu mūžu
“Māksliniece Maija Eliase” (izdevēji Juris Ginters un Valdis Ginters, 2024)

Mūsu priekšā ir grāmata, kuras vāku rotā krāsās un līnijās izteiksmīgs klusās dabas gleznojums - trīs bumbieri uz zaļgandzeltena fona. Un lakonisks nosaukums - “Māksliniece Maija Eliase”. Autores - mākslas zinātniece Ingrīda Burāne un māksliniece Daiga Dunse savam kopdarbam piešķīrušas visai nepretenciozu apakšvirsrakstu - “Dzīves un radošās darbības fragmenti”. Šķiet, tas izvēlēts, lai uzsvērtu - netiek piedāvāta tradicionāla monogrāfija par mākslai veltītu mūžu. Lasītājam ļauts ieskatīties atsevišķu publikāciju citējumos, tos izvēlējusies un svarīgāko dzīves faktu raksturojumam pievērsusies teksta autore Ingrīda Burāne.
Tiesa, nav nepārtraukta teksta plūduma, visaptverošas personības un mākslinieciskās darbības analīzes, taču šajos fragmentos, kas raksturo gan Maijas Eliases saknes slavenajā Zemgales Eliasu dzimtā, gan skolas gaitas un studijas, tāpat darbu tapšanu, arī personālizstādi Stokholmā 1989. gadā un darbošanos tēlotājas un lietišķās mākslas kombinātā “Māksla”, iegūstam priekšstatu par mākslinieces kodolu un laikmeta fonu. Nobeigumā I. Burāne raksta: “Mēģināju iezīmēt dažus, manuprāt, būtiskus momentus mākslinieces Maijas Eliases dzīvē un radošajā darbā. Varētu teikt, ka tas ir pirmais plašākais mēģinājums atklāt, ieskicēt viņas nozīmi un vietu Latvijas mākslā. Cits stāstītājs veidotu citu vēstījumu, kārtotu savu redzējumu, tāpat kā katrs Maijas darbu skatītājs uztver, sajūt un saprot sev tuvāko un radniecīgāko. Tas arī ir nezūdošas, mūžīgas mākslas noslēpums un skaistums.”
Šīs grāmatas vērtību nenoliedzami ceļ un vairo plašais gleznu reprodukciju klāsts, kas ar izdevuma mākslinieces un Jelgavas tipogrāfijas gādību ir teicami izkārtots un iespiests. Ir pārstāvēti visi glezniecības žanri, kam pievērsusies Maija Eliase - klusās dabas, portreti, ogles zīmējumi, arī monumentālās glezniecības darbs “Ābolu novākšana” - diplomdarbs Mākslas akadēmiju beidzot, tapis tēvabrāļa Ģederta Eliasa vadībā. Lieku reizi jāatceras mūžvecā patiesība, ka par mākslinieku vislabāk runā viņa darbi. Mūsu priekšā ir spilgta gleznotāja, vērīga portretiste. Viņa dzīvi tēlo daudzkrāsainu, košu, brīžam izaicinošu.
Šī grāmata, kas mākslinieces dēlu iecerēta un izdota, ir brīnišķīga velte gleznotājas simt gadu atcerē, tā apritēja pērnā gada 10. maijā. Vēl ciešāk ielūkoties viņas dzīves gaitās rosina pievienotais fotomateriāls. Attēlos redzam pašu Maiju dažādā vecumā, vecākus - mākslas zinātnieku Kristapu Eliasu, māti Elzu, te arī atblāzma no studiju laika 1940. gadu beigās, te dēli un viņu pieaugšana.
Līdz ar grāmatas atvēršanu, kas kuplā viesu pulkā norisinājās 10.janvārī, Ģ. Eliasa Jelgavas mākslas muzejā iekārtota plaša Maijas Eliases darbu izstāde.
Tajā sajūtama mākslinieces dvēsele, spēks un profesionālā meistarība. Redzams, ka viņa ir bijusi čakla darītāja, kuras veikums liecina par izkopto talantu un mākslas aicinājuma spēku.

14/01/2025

Sallija Benfelde

Krievijas nežēlīgais pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievainotiem cilvēkiem. Gandrīz katru dienu šogad notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, dažādos komentāros jau tiek runāts par to, ka Ukraina karu zaudē. Tikmēr t.s. lielā politika brīžam turpina laipot, bet jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi pārsteidz aizvien vairāk. Tāpat arī Tramps jau vairākas reizes ir atkārtojis, ka pēc savas inaugurācijas noteikti tiksies ar Putinu. Pēc paziņojumiem, ka Amerikai vajag vairākas teritorijas un tā grib tās pievākt, ticamāks sāk kļūt st Washington Post (WP) rakstītais komentārā, ka Tramps plāno tikties ar Putinu, lai vienotos par ietekmes sadalīšanu pasaulē jeb jauna Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu. Protams, runāt un solīt var jebko, galvenais ir, ko ASV prezidents darīs pēc stāšanās amatā. Uzreiz gan jāteic, ka republikāņu vadītā Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja jau ir paudusi, ka atbalsta Trampa plānus.
Uz visu šo paziņojumu fona Washington Post rakstītais 6. janvārī izskatā kā biedējošs, bet ļoti iespējams nākotnes scenārijs. Proti, WP uzskata, ka dažās nākamajās nedēļās izšķirsies, vai Ukraina varēs pastāvēt kā suverēna valsts tajās robežās, kādas tās bija pirms Krievijas Federācijas iebrukuma, vai tuvu tām robežām kopā ar drošības garantijām. Pretējā gadījumā agresorvalsts neleģitīmā prezidenta Putina politikas un pasaules kārtības izvēle tiks apbalvota un atbalstīta.

Vairāk lasiet https://brivalatvija.lv/politiskie-komentari/2025-gads-prognozes-un-ceribas?pp=

Foto Alexey Furman/Getty Images

14/01/2025

REPLIKA

Pēc animācijas filmas “Straume” spožajiem panākumiem sajūsmas vilnis valstī ir augstumos, nu, ļoti augstu. Pelnīti lepojamies, protams. Un tiešām gribas sist pie krūtīm un skaļi saukt – “tas mūsējais, mūsējais sensacionālais sasniegums!” Tik saprotami. Re, 10. janvāra rītā televīzijas kanāla TV3 ziņu raidījumā sajūsmā iegavilējas arī kādreizējā kultūras ministre Žanete Grende, kuras ministrēšanas laiks gan nebija daudz labiem darbiem svētīts. Atbildot uz žurnālistes jautājumu par viņas izjūtām pēc Zelta Globusa ierašanās Latvijā, pirms tam kārtīgi noslānījusi pašreizējo Kultūras ministrijas vadību un finansiāli pagalam neatsaucīgo Valsts Kultūrkapitāla fondu, Grendes kundze uzdod jautājumu, uz kuru pati arī atbild: “Kurš kultūras ministrs piešķīra kino nozarei lielo finansējumu? Es!!!” Sarunas karstumā piemirsies, ka tieši viņas ministrēšanas laikā VKKF divas reizes atteica finansējumu filmai “Dvēseļu putenis.”
Lielības bacilis ir baigi lipīgs. Skat, TVNET ar gavilējošu paziņojumu klajā nākusi arī Latvijas Hokeja federācija. “Kāds ir Latvijas Hokeja federācijas (?!-L.K.) veiksmes stāsts? Citas valstis apbrīno Latvijas sasniegumus bērnu un jauniešu hokejā. Vāciešu jautājumi par U-20 izlases panākumiem ir ietērpti apbrīnā…“ Cik gaumīgi! Izlases galvenais treneris Artis Ābols savukārt publiski pateicās vecākiem, kuri ieguldījuši savu naudu un spēkus, lai jaunie latvieši savas prasmes hokejā, šajā ļoti dārgajā sporta veidā, apgūtu tostarp arī ārzemēs. Virknējas gan jau arī hokeja astes cēlāju rinda – vienu nesēju no politiskām aprindām, vārdā Edvards Smiltēns, jau aizvadītajā gadā iepazinām, tad vēl Kalvītis un dēli, federācijas runasvīri Pļāvējs un Buncis… Nu, nāk tik pulciņā!

Ligita Kovtuna

Gata Šļūkas karikatūra (Latvijas Avīze)

14/01/2025

Sīkumu nav, ir lieli mērķi un lieli darbi

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa sarunā ar Gundegu Saulīti

Kopš jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores stāšanās amatā nu jau pagājuši četri mēneši. Viņas personībai šai laikā plašsaziņas līdzekļos pievērsts daudz uzmanības. Visos uzsvērts jaunās direktores mērķis – bibliotēku padarīt par plašai sabiedrībai pieejamu un plaši izmantotu zinību krātuvi, par nodomu veicināt visas tautas lasīšanas un izziņas paradumus, nacionālo kultūras institūciju nozīmi.
Mūsu saruna iecerēta mazliet citāda, jo Dagnija ir manu draugu Daces un Māra Baltiņu meita, pazīstu viņu kopš agras bērnības. Esmu sekojusi viņas izaugsmei, tāpēc vairāk pievērsīšos ļoti konkrētiem jautājumiem, uz kuriem atbildot, Dagniju ieraudzīsim kā nosvērtu un pārliecinātu personību, kas tuvākajos gados gatava daudz strādāt un uzņemties atbildību. Taču, sākot ar konkrētiem, pat privātiem jautājumiem, tomēr nonācām līdz lieliem mērķiem un nopietnām problēmām.

Dagnija Baltiņa: "Tie ir bijuši un arvien ir ļoti skaisti cilvēciskie kontakti. Esmu pārliecināta, ka Bostonas latviešu koris un visa kopiena mani padarīja par labāku cilvēku. Būšana Bostonas latviešu kopienā man noņēma Latvijas apsūbējumu, nospodrināja mani un atlika atpakaļ uz trases, lai varu strādāt turpmāk. Man bija ļoti nepieciešama ne tikai Hārvardas pieredze, bet tieši šī kopienas pieredze. Diasporas latvieši ir brīnišķīgs resurss, kas mums ir, esmu sajūsmā par to, ko dara latviešu kopienas ārzemēs, un to ļoti novērtēju."

"Bet ir jānotur savas bibliotēkas, šis posms ir jāpārdzīvo. Lai mūsu mērķis šobrīd ir - neizmest par daudz. Arī Latvijā ir tas pats, ir svarīgi noturēties, pārspīlēti nereaģēt uz tendenci būt minimālistiem. Gan tīri fiziska telpas jēga, ja tajā ir grāmatas, gan arī sakņu sajūta, gan nepieciešamība izlasīt šos tekstus atgriezīsies, es ticu. Tāpēc uzsveru - neizmest par daudz, mēģināt rast risinājumu, glabāt kolekcijas, grāmatu krājumus kaut vai kā elementāru vērtību, kas jāsaglabā un jānodod nākotnes paaudzēm. Jo šīs bibliotēkas ir ļoti būtisks stāsts par to, kas mēs esam, kādus mēs sevi esam radījuši un kādu izvēlēsimies savu nākotni."

Pilnu interviju bez maksas lasiet: www.brivalatvija.lv/aktuala-intervija

29/08/2024

Māris Binders. MŪSĒJIE PASAULĒ (septembris, oktobris)

✅ Andris Nelsons

ASV. 26., 27., 28. septembris, 4., 5., 6. oktobris Andris Nelsons un Boston Symphony Orchestra, Symphony Hall, Boston, MA

Austrija. 17., 18., 19., 20. oktobris Andris Nelsons un Wiener Philharmoniker, Musikverein Wien, Wien

Dienvidkoreja. 23., 25. oktobris Andris Nelsons un Wiener Philharmoniker, Seoul Arts Center, Seoul

Ķīna. 28., 29. oktobris Andris Nelsons un Wiener Philharmoniker, China National Centre for the Performing Arts Orchestra (NCPA), Beijing. 30., 31. oktobris Andris Nelsons un Wiener Philharmoniker, Shanghai Oriental Art Center Management Co., Ltd., Shanghai

Šveice. 4. septembris Andris Nelsons un Gewandhausorchester Leipzig, Kultur- und Kongresszentrum Luzern - KKL, Luzern

Vācija. 1. septembris Andris Nelsons un Gewandhausorchester Leipzig, Philharmonie Essen, Essen. 2. septembris Andris Nelsons un Gewandhausorchester Leipzig, Kölner Philharmonie, Köln.
6., 8., 12., 13. septembris Andris Nelsons un Gewandhausorchester Leipzig, Gewandhaus zu Leipzig, Leipzig

✅ Ainars Rubikis

Francija. 25., 26. oktobris Ainārs Rubiķis un Opéra Orchestre National de Montpellier (atskaņo t.sk. Santas Ratnieces “Glittering Promenade”), L’Opéra Comédie - Montpellier

✅ Andris Poga

Norvēģija. 3., 31. oktobris Andris Poga un Stavanger Symfoniorkester, Konserthus, Stavanger

✅Janis Liepins

Vācija. 19., 21., 25., 27., 29. septembris, 3., 6. oktobris Jānis Liepiņš diriģē Pjetro Maskanji operu “Zemnieka gods”, Nationaltheater Mannheim

✅Aivis Greters

Zviedrija. 1., 4., 7., 11., 13., 15., 20., 22., 29. septembris, 2., 9., 12. oktobris Aivis Greters diriģē Žorža Bizē operu “Karmena”, Göteborgsoperan, Göteborg. 19. septembris Aivis Greters un Malmö Symfoniorkester (programmā t.sk. Maijas Einfeldes “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina...” un Pētera Vaka “Tālā gaisma”), Malmö Live Konserthus, Malmö

Vācija. 27. oktobris Aivis Greters un Sinfonietta Rīga (programmā t.sk. Maijas Einfeldes “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina...”), Elbphilharmonie, Hamburg

✅ KASPARS PUTNIŅŠ

Zviedrija. 26. oktobris Kaspars Putniņš un Radiokören, Berwaldhallen, Stockholm

✅ EGILS SILIŅŠ

Ķīna. 1. septembris Egils Siliņš Votāna lomā Riharda Vāgnera operā “Reinas zelts”, NCPA, Beijing

✅ Kristine Opolais

Beļģija. 21. septembris Kristīne Opolais un Antwerp Symphony Orchestra, Queen Elisabeth Hall, Antwerpen

✅Elina Garanca

Rumānija. 5. septembris Elīna Garanča un The Sofia Philharmonic Orchestra, Sala Palatului, București

Spānija. 23., 26., 29. septembris, 2., 5., 8., 11. oktobris Elīna Garanča Bujonas hercogienes lomā Frančesko Čilea operā “Adriāna Lekuvrēra”, Teatro Real Madrid

✅Zanda Švēde, mezzo-soprano

Vācija. 29. septembris, 3., 11., 20., 26. oktobris Zanda Švēde Soņetkas lomā Dmitrija Šostakoviča operā “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”, Oper Frankfurt. 18., 27. oktobris Zanda Švēde Madalēnas lomā Džuzepes Verdi operā “Rigoleto”, Oper Frankfurt

✅ Margarita Vilsone

Vācija. 12., 25. oktobris, 1. novembris Margarita Vilsone krustmātes Lidijas lomā Poula Rudersa operā “Kalpones stāsts”, Theater Freiburg

✅ PĒTERIS VASKS

ASV. 19. oktobris Pēteris Vasks, „Musica dolorosa”, atskaņo ProMusica Chamber Orchestra, United Methodist Church, Worthington, MN. 20. oktobris Pēteris Vasks, „Musica dolorosa”, atskaņo ProMusica Chamber Orchestra, Saint Mary's Catholic Church, Columbus, OH

Francija. 11. septembris Pēteris Vasks, “Laudate Dominum”, atskaņo Orchestre de Paris, Philharmonie de Paris

Slovākija. 1. oktobris Pēteris Vasks, „ Concerto no.2”, atskaņo Slovenská filharmónia, Slovenská filharmónia, Bratislava

Šveice. 21. septembris Pēteris Vasks, „ Musica serena”, atskaņo Ad hoc Orchester der singstimmen baselland, Stadtkirche, Liestal

Ukraina. 1. septembris Vasks, „ Missa”, atskaņo Virtuosos of Lviv, Lviv National Philharmonic named after Myroslav Skoryk

Vācija. 29. septembris Pēteris Vasks, „ Vientuļais enģelis”, atskaņo Streichorchester QUINT:essenz, Magnuskirche, Worms. 12., 13. oktobris Pēteris Vasks, „ Musica serena”, atskaņo Otto-Sinfoniker Berlin, Apostel-Paulus-Kirche, Berlin

Zviedrija. 1. septembris Pēteris Vasks, „ Concerto no.1”, atskaņo Malmö SymfoniOrkester, dir. Aivis Greters, Malmö Live Konserthus

✅ ĒRIKS EŠENVALDS

Apvienotā Karaliste. 23. oktobris Ēriks Ešenvalds, “Only in Sleep”, izpilda Kantos Chamber Choir, RNCM Concert Hall, Manchester. 26. oktobris Ēriks Ešenvalds, “Only in Sleep”, izpilda Kantos Chamber Choir, Future Yard, Birkenhead

Austrālija. 7. septembris Ēriks Ešenvalds, “O Salutaris Hostia”, izpilda Graduate Singers, diriģents Aldis Sils, University of Adelaide. 14. septembris Ēriks Ešenvalds, “Only in Sleep”, izpilda Concordis Chamber Choir, Chapter House, Melbourne

Dānija. 13. septembris Ēriks Ešenvalds, “Only in Sleep”, izpilda DR Vokalensemblet, diriģente Anastasija Kildiša, Roskilde Domkirke, Roskilde. 14. septembris Ēriks Ešenvalds, “Only in Sleep”, izpilda DR Vokalensemblet, diriģente Anastasija Kildiša, Københavns Domkirke, København

Itālija. 3. septembris Ēriks Ešenvalds, “Stars”, izpilda Lux Vivens & Polifonico Adiemus, Duomo di Merano

Nīderlande. 29. septembris Ēriks Ešenvalds, “Magnificat”, “Nunc Dimittis”, izpilda Vocaal Ensemble Kwarts, Dominicuskerk, Amsterdam

Vācija. 6. septembris Ēriks Ešenvalds “Piliens okeānā”, izpilda Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava, Lausitz Festival, Pfarrkirche St. Peter und Paul, Görlitz

✅ Composer Jēkabs Jančevskis

Vācija. 26., 27. oktobris Jēkabs Jančevskis, mūzika Kirila Serebreņņikova izrādei “Melnais mūks”, Thalia Theater, Hamburg

✅IVETA APKALNA

Luksemburga. 25. oktobris Iveta Apkalna un Luxembourg Philharmonic, Philharmonie Luxembourg

Slovēnija. 29. septembris Iveta Apkalna, Koncertná sieň Slovenskej filharmónie

Vācija. 26. oktobris Iveta Apkalna un Luxembourg Philharmonic, Kölner Philharmonie

✅ Vineta Sareika

Vācija. 12., 13., 14., 15., 26., 27., 28. septembris, 10., 11., 12. oktobris Vineta Sareika un Berliner Philharmoniker, Philharmonie Berlin

✅ Dzintra Erliha

ASV. 14. oktobris Dzintra Erliha, solokoncerts, programmā Lūcijas Garūtas, Daces Aperānes, Lolitas Ritmanis, Sabīnes Ķezberes, Andra Dzenīša, Pētera Vaska, Jāņa Ivanova, Snorri Sigfus Birgissona (Snorri Sigfús Birgisson) skaņdarbi, Strauss Performing Arts Center, Omaha, NE

✅ Reinis Zarins

Apvienotā Karaliste. 6. oktobris Reinis Zariņš, London Piano Festival, Kings Place, London

✅ Daumants Liepiņš

Šveice. 12., 13. oktobris Daumants Liepiņš, Künstlerhaus Boswil.
18. oktobris Daumants Liepiņš, Biel/Bienne

✅ Linda Leine

Vācija. 12. septembris Linda Leine, Piano Salon Christophori, Berlin.
9. oktobris Linda Leine, Festival Liedstadt, Komponistenquartier Hamburg

✅ Ksenija Sidorova

Serbija. 25. oktobris Ksenija Sidorova un Belgrade Philharmonic Orchestra, Kolarac Concert Hall, Belgrade, Serbia

✅ MĀSAS BALANAS (Kristine Balanas Margarita Balanas)

Portugāle. 13., 14. septembris Kristīne Balanas un Orquestra do Algarve, diriģente Margarita Balanas, Casa das Figuras, Faro

✅ Sinfonietta Rīga

Vācija. 27. oktobris Sinfonietta Rīga un diriģents Aivis Greters (programmā t.sk. Maijas Einfeldes “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina...”), Elbphilharmonie, Hamburg

✅ LATVIJAS RADIO KORIS

Kolumbija. 4., 5., 6. oktobris Latvijas Radio koris korŗa operā “NeoArctic”, Teatro Jorge Eliecer Gaitan, Bogotá

Vācija. 6. septembris Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava (programmā t.sk. Ērika Ešenvalda “Piliens okeānā”, Santas Ratnieces “Chu Dal (Kluss ūdens)”, Mārtiņa Viļuma “Le Temps Scintille (Laiks mirguļo)” un Pēteŗa Vaska “”Mūsu māšu vārdi”), Lausitz Festival, Pfarrkirche St. Peter und Paul, Görlitz

✅ Arta Jēkabsone

ASV. 18., 19. oktobris Arta Jēkabsone un Synergy Collective, Dixon Place, NYC, NY

✅ Skyforger

Dānija. 28. septembris Skyforger, Pumpehuset, Copenhagen

✅ ALVIS HERMANIS

Vācija. 6., 12., 15., 19. septembris Džakomo Pučini opera “Toska”, režisors Alvis Hermanis, Staatsoper Unter den Linden, Berlin

✅ Monika Pormale

Vācija. 23., 26., 29. septembris, 2. oktobris Džakomo Pučini opera “Toska”, scenogrāfija un kostīmi Monika Pormale, Munich's Nationaltheater

29/08/2024

Sallija Benfelde. Patiesā seja

--> 24. augusts – Ukrainas neatkarības diena. Jau trešā kaŗa gada ēnā. Klausoties vai lasot to kaŗagūstekņu stāstus, kuŗus izdevies atbrīvot no okupantu nagiem un apmainīt pret Krievijas kaŗavīriem, grūti aptvert dzirdēto un arī redzēto. Šķiet, vairs nav noslēpums, ka Ukrainas kaŗagūstekņi tiek spīdzināti, turēti badā un viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā palīdzība. Tie, kuŗi seko ziņu raidījumiem, vismaz Eiropā, droši vien ir redzējuši sižetus ar no gūsta atbrīvotajiem ukraiņiem – tie, kuŗi ilgāk bijuši gūstā un vēl spēj staigāt, izskatās kā dzīvi skeleti, tikai kauli un āda.

Vairāk lasiet www.brivalatvija.lv/politiskie-komentari

Foto: No Oleksija Anuljas personīgā arhīva

29/08/2024

AMERIKAS LATVIEŠI GĀDĀ INVESTĪCIJAS LATVIJAI.
Mārtiņš Andersons, PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis intervijā Ligitai Kovtunai

--> No 25. līdz 28. jūlijam Latvijā viesojās Kalifornijas pavalsts delegācija ar finanšu ministri Fiona Ma priekšgalā ar mērķi iepazīt Latvijas biznesa vidi un raudzīties iespējamo investīciju virzienā. “Latvija ir izcila vieta investīcijām,” tiekoties teica Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas priekšsēdētājas biedre, savukārt ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons šā gada martā sabiedriskajā TV teica skarbus vārdus: “Latvija jau, iespējams, ir zaudējusi desmitiem miljonus potenciālajās investīcijās no ASV. Arī manas darbības laikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad Latvija ir zaudējusi iespējas.” Šādā informatīvajā fonā jūs tomēr aicinājāt nopietnus ļaudis no Kalifornijas braukt šurp?

Mārtiņš Andersons: Ikviens investors, kurš raugās, kur ieguldīt savus finanšu līdzekļus, celt rūpnīcu utt., skatās uz vairākiem faktoriem – pirmām kārtām uz to, cik draudzīgs ir nodokļu režīms, kāda ir gluži fiziskā drošība, kāda ir darbaspēka pieejamība, cik kvalificēts ir darbaspēks, cik elastīga ir banku sistēma u.c. Investori skatās uz visu šo kopumu.

--> Tātad Kalifornijas uzņēmēji ar harizmātisko finanšu ministri Fionu Ma priekšgalā mēroja tālo ceļu uz Latviju, šo kopumu izpētījuši un cerību pilni?

Mārtiņš Andersons: Šim braucienam sākotne meklējama pirms vismaz desmit gadiem, kad tolaik premjerministrs Valdis Dombrovskis ieradās vizītē Dienvidkalifornijā, lai tostarp iepazītos ar tur mītošajiem latviešiem. V. Dombrovska delegāciju uzņēma Latvijas goda konsuls Juris Bunkis. Viņš bija uzaicinājis Senāta spīkeru Dienvidkalifornijā Bobu Hercbergu un citas prominences. Sarunas ritēja auglīgi, un tad arī tika nolemts veidot delegāciju, kas dotos atbildes vizītē uz Latviju. 2022. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra - LIAA sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Amerikas latviešu apvienību (ALA) sarīkoja biznesa konferenci Spotlight Latvia Losandželosā, uz kuru ieradās minētā Fiona Ma. Viņa arī interesējās par tālo zemi Latviju, kuras ekonomikā derētu iedziļināties. Un tā – pilienu pa pilienam ieinteresējām Kalifornijas valstsvīrus un uzņēmējus. Šā gada 25.-28. jūlijā mūsu projekts – atvest uz Latviju potenciālos Kalifornijas investorus – īstenojās. Mēs kopā ar Ārlietu ministriju un LIAA izstrādājām vizītes programmu, kas pilnībā īstenojās, cerams – ar drīzu un tālejošu rezultātu.

--> Kas bija šie ietekmīgie vīri, kas ieradās kopā ar F. Ma?

Mārtiņš Andersons: Vēlos uzsvērt, ka delegācijas vizītes saturs laika gaitā bija nomainījies. Sākotnējā iecere bija aicināt trīs slāņu pārstāvjus – politiķus, investorus un uzņēmējus, kuri tiktos ar savas jomas pārstāvjiem. F. Ma konkrēti vēlējās runāt ar V. Dombrovski – galu galā Kalifornija ir piektā lielākā ekonomika pasaulē, attiecīgi viņas interesēs bija tikties ar cilvēkiem, kas orientējas Eiropas ekonomikā. Investori, savukārt, gribēja satikt finanšu institūciju vadošos pārstāvjus, specifiski – ņemot vērā, ka divi viesu delegācijas pārstāvji pārvalda lielākos Kalifornijas pensiju fondus, viņiem interesēja arī investīciju baņķieri.

Visbeidzot – uzņēmēji, kas raugās uz Eiropas tirgus iespējām. Jāpiezīmē, ka lielie Amerikas investori nekad neskatīsies uz Latviju kā vienu izolētu vietu – viņiem interesē vismaz Baltijas reģions ar tā septiņiem miljoniem iedzīvotāju, vai pat Ziemeļeiropa, bet vislabāk – visa Eiropa. Rezultātā mērķis ir noslēgt sadarbības ar Latvijas uzņēmumiem kā pirmais solis uz plašāku sadarbību Eiropā.
Nav grūti iedomāties, ka tika ieguldīts nozīmīgs organizatoriskais darbs, lai šos aizņemtos cilvēkus savestu kopā…
Turklāt – sākotnējā Kalifornijas delegācijas iecere bija vispirms doties uz Itāliju, tostarp tikties ar Romas pāvestu! Līdz ar to pavasarī saņēmām ziņu, ka daži investori no privātā sektora izvēlējās nebraukt, ja viņiem Eiropā nav vismaz divi mērķi – Latvija un Itālija. Lieki teikt, ka vizītes saturs un sastāvs nemitīgi mainījās, taču centrālā persona – finanšu ministre bija tā, kas pieņēma lēmumu tomēr braukt uz Latviju.

--> Kurus mūsu uzņēmumus viņiem piedāvājāt?

Mārtiņš Andersons: Bija vizīte TestDevLab– tehnoloģiju uzņēmumā, kas izceļas ar panākumiem tādā jomā kā programmatūru testēšana. Viņiem bija pavisam konkrēti piedāvājumi, cits par citu interesantāki un šis uzņēmums jau var lepoties ar plašu un nozīmīgu klientūru.

Cita firma – SAF Tehnika, kas jau pazīstama un ko vada Normunds Bergs. AS “SAF Tehnika” ir Latvijas mikroviļņu datu pārraides iekārtu, mērierīču un bezvadu sensoru ražotājs. Šī firma darbojas jau gadus 30 un ir viens no Latvijas uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem.

Ieradāmies arī RTU - Rīgas Tehniskā universitāte un ar Inovācijas prorektores Lienes Briedes laipnu gādību, iepazināmies ar viņu darbu inovāciju veidošanā un ieviešanā. Te bija interesanti uzklausīt RTU pieredzi sadarbības veidošanā ar privāto sektoru, kas aicināts atbalstīt studentu un profesoru izgudrojumu ieviešanu dzīvē. Turklāt - viņu pieredzi un panākumus, rosinot interesi par STEM (dabas zinātnes un eksaktās zinātnes) vidusskolā.

Bijām arī Valmiera.Valmieras novads pārstāvniecībā, kur mūs uzņēma novada vadītājs Jānis Baiks un pastāstīja, cik Valmiera ir biznesam draudzīga pilsēta. Te bijušais gaļas kombināts pārtop par lielu industriālo parku ar uzņēmējiem draudzīgu vidi. Protams, Kalifornijas viesiem bija grūti saprast, kā pilsēta ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju var būt valstij nozīmīga ekonomika… Bet prezentācija bija pārliecinoša.

✅ Pilnu interviju bez maksas lasiet www.brivalatvija.lv/aktuala-intervija

Foto: No kreisās: Dr. Juris Buņķis, Mārtiņš Andersons, Fiona Ma, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Kalifornijas delegācijas uzņēmēju pārstāvji // Foto: LR Finanšu ministrija

10/08/2024

“Jāsaglabā projekta kopīgā ideja”
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens intervijā Ligitai Kovtunai.

"Sapnis par Baltijas valstu vienotu institūciju un kopīgu saskaņotu darbību viena liela kopīga projekta īstenošanā neīstenojās. Katra valsts savu “deķi” arvien vairāk velk uz savu pusi. Es personīgi vienmēr esmu iestājies par to, ka jāsaglabā projekta kopīgā ideja, un mēģinu panākt, ka starptautiskais uzņēmums pārstāv mūsu visu trīs valstu kopīgo vīziju un tādu to arī īsteno. Jātiek vaļā no līdzšinējā izolētā jeb katram sava dzelzceļa tīkla. Un visvairāk negribētos norobežošanos katram savās ekonomiskajās interesēs. Jābūt vienotam tirgum, kuŗā varētu ienākt arī starptautiskie “spēlētāji” un kurā varētu iekļauties arī starptautiskie investori."

Pilnu interviju bez maksas lasiet: www.brivalatvija.lv/aktuala-intervija

01/08/2024

Sabiedriskais darbinieks Aivars Osvalds intervijā Ligitai Kovtunai.
Pāri visam – iespēja būt kopā ar savējiem, ar latviešiem

--> Jūnijā tikāmies Rīgā, Pasaules Brīvo latviešu apvienība rīkotajā konferencē par ārzemju latviešu ieguldījumu Latvijas uzņemšanā NATO. Arī tavs personiskais ieguldījums šajā darbā ir nozīmīgs. Lūdzu, pastāsti par to, ko tieši paveici!

Aivars Osvalds: Biju pagodinās ar ielūgumu piedalīties PBLA konference’”Ārpus tradicionālās diplomātijas: innovatīva stratēģija un pieeja, veicinot Latvijas uzņemšanu NATO.”

Strādāju Vašingtonā, DC, firmā Dimensions International, kas nodarbojās ar drošības un loģistikas jautājumiem militārajā jomā, firmā ar lielu pieredzi NATO. Mans lauks saistījās ar informāciju un IT lietām. Kādu reizi 2001. gadā mūsu Vašingtonas latviešu draudzes namā Rokvilē bija ieradies aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un stāstīja, kā veicas darbi pēc tam, kad Latvija bija saņēmusi uzaicinājumu gatavoties iestājai NATO. Līdz izšķirošajam brīdim bija palikuši vien pāris gadi, un ministrs nosauca kādus 13 steidzami darāmus darbus. Viņš arī minēja, ka tiek meklēti sadarbības partneŗi attiecīgās speciālitātēs. Piegāju klāt un pastāstīju, kur strādāju, un izteicu savu gatavību iesaistīties. Bija 2001.-2002. gads, un izveidojām sadarbības līgumu, saskaņā ar kuŗu strādāju līdz Latvijas uzņemšanai NATO 2004. gada maijā. Turklāt mans darbs nebija militārā jomā, varēju palīdzēt ar tulkošanu un praktiskām lietām, un kopā ar pāris kolēģiem rēgulāri ieradāmies Rīgā. Izveidojām biroju Dzirnavu ielā, mitinājāmies jaunatvērtajā Berga viesnīcā.

Mūsu uzdevumi saistījās ar drošu technisko sakaru sistēmas jeb SCIF (Sensitive compartmented information facility) izveidi. Tas bija ļoti, ļoti svarīgs darbs, jo jau no pirmās dienas, kad Latvija ir NATO, nepieciešams sazināties ar visām dalībvalstīm. Ja tādas iespējas nebūtu, tad Latvija paliktu ārpus citām kandidātvalstīm. Sadarbojāmies ar firmām no Anglijas un Somijas.

Neiztikām arī bez daža laba stresaina brīža. Burtiski pāris dienas pirms izšķirošā datuma – 1. marta - Latvijā no Igaunijas ieradās lielie NATO vīri, lai visu pieņemtu. Bija 28. februāris, tika veikti testi. Un pēkšņi viens saka – šķiet, var dzirdēt, ko runā uz ielas taksīšu šoferi! Laimīgā kārtā bija “gaŗais gads”, kad februārī 29 dienas! Strādājām to diennakti! Paspējām!

Mēs arī tikām uzaicināti uz karoga pacelšanas ceremonijām Vašingtonā, Baltajā namā, un Rīgā pie Rīgas Pils. Man kā dārga atmiņa glabājas foto, kur mastā uzvijas Latvijas karogs. Divu gadu darbs bija vainagojies ar lielu, milzīgu panākumu! Ģirts Valdis Kristovskis to ir aprakstījis savā grāmatā “Ielauzties NATO”, kur Vašingtonas darba grupai un Dimensions International veltītas atsevišķas nodaļas.

--> Vai par šo veikumu Latvijas valsts tevi gandarīja ar Triju Zvaigžņu ordeni?

Aivars Osvalds: Laikam gan – jo vēlāk uzzināju, ka iesniegumu bija uzrakstījis Ģ. V. Kristovskis. Tas mans lielākais gandarījums bija tieši tas, ka ordenis ir no Latvijas valsts. Piedalīties svinīgajā TZO ceremonijā Valsstsvētku dienā (11.18.2022.) Rīgas Pilī un saņemt to no Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita bija tiešām man un dzīvesbiedrei Skarletai neaizmirstams brīdis. Saņēmu arī Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļu „NATO” 2004. gadā un 2018. gadā – Ārlietu ministrijas Goda rakstu par “Latvijas tēla spodrināšanu, populārizēšanu un veidošanu ārvalstīs.”

--> Jāteic, tava sabiedriskā darbība latviešu lietās man allaž saistījusies ar kultūras un izglītības jomu – Latvijas Nacionālās operas ģildi, Pasaules latviešu jaunatnes kustību 2x2 ( 2x2 Pasaules latviešu jaunatnes seminārs), ar Latviešu dziesmu un deju svētku fondu (LDDSF)...

Aivars Osvalds: Un visās šajās jomās strādājot, mans lielākais ieguvums ir daudzās iepazīšanās ar latviešiem Latvijā un Amerikā! Ir tik patīkami saņemt ielūgumus uz pasākumiem Latvijas vēstniecībā, kur arī satieku cilvēkus no dažādām jomām – polītiķus, māksliniekus u.c. Mana jaunākā aizraušanās ir koris. Tagad mani ļoti uzrunā latviešu koŗu kultūra, esmu pats iesaistījies Vašingtonas latviešu jauktajā korī, (Latviešu organizācijas Vašingtonā (LOV)) kur esmu arī lietvedis. Pirmo reizi dziedāju kopkorī XI Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos Čikāgā 2002. gadā, kad saņēmu notis un arī balsu ierakstus, mājās mācījos, un man tas ļoti iepatikās. Kopš tās reizes kopā ar Skarletu esam dziedājuši gandrīz visos ASV, Kanadas un Amerikas Rietumkrasta svētkos. Kad mūsu Vašingtonas, DC jaunieši uzņēmās rīkot XIV Vispārējos Dziesmu un deju svētkus Baltimorā 2017. gadā, es labprāt iesaistījos to rīkošanā, biju atbildīgais par vakaru programmām. Richards Skulte uzņēmās organizēt un diriģēt mūsu pašu koŗi, un kopš tā laika esam dziedājuši gan Kanadas, gan Mineapoles latviešu Dziesmu svētkos. Gāja tik labi, ka pieteicāmies arī uz aizvadītās vasaras Dziesmu svētkiem Rīgā.

Pirmo reizi Mežaparka koncertā biju 2013. gadā, gan vēl tikai kā skatītājs. “Ko es te sēžu?!” - nodomāju un pieņēmu lēmumu, ka tikšu to padsmit tūkstošu dziedātāju pulkā. Un abi ar Skarletu tikām arī! 2018. gadā pieteicāmies pie diriģentes Vizmas Maksiņas Toronto korī, braucām uz mēģinājumiem. Es dziedu pirmajos tenoros, Skarleta ir otrais alts.

--> Kā tapa Dziesmu svētku fonda ideja?

Aivars Osvalds: Ieceres pamatā bija tas, ka no diviem iepriekšējiem Dziesmu svētkiem Amerikā bija prāvs finanšu atlikums. Iepriekš šos atlikumus sadalīja pašdarbības kopām – katrai tika kādi pāris tūkstoši. Baltimoras svētku atlikumā bija pārsteidzoši liela naudas summa. Kā nu ne – uz Tautasdeju lielkoncertu ieradās par tūkstoti (!) vairāk skatītāju nekā bija paredzēts. Iespējams, krietns pulks brāļu lietuviešu, kas tieši Baltimorā rīko savus tautas deju festivālus. Rīcības komiteja nolēma dibināt fondu ar domu nodrošināt nākotnes dziesmu un deju svētku izdošanos. Ja svētki izdotos finansiāli sekmīgi, nauda atgrieztos fondā; ja ne, tad sedzam iztrūkumu. Izdevās, un arī no Mineapoles Dziesmu svētkiem bija nozīmīgs atlikums. Mineapolieši arī prata piesaistīt Minesotas štata fondu naudu, kas domāta mazo tautu kultūras atbalstam.

Fonda valdē esam 13 pieredzējuši Dziesmu un deju svētku rīkotāji, kas pieņem lēmumus rīkoties ar šo naudu, lai Dziesmu svētku tradicija Amerikā turpinātos. Nesen pievienojās Rietumkrasta Dziesmu svētku fonds, kas nāca ar savas naudas ieguldījumu. Tas nozīmē, ka atbalstīsim arī svētkus, kas varbūt nākotnē tiks rīkoti ASV Rietumkrastā. Fonda nauda ir ieguldīta un pelna procentus, lai spējam arī atbalstīt starpsvētku projektus, kā, piemēram, meistarklases, apgabala mēģinājumus un citus ar svētkiem saistītus pasākumus.

Pilnu interviju bez maksas lasiet https://www.brivalatvija.lv/aktuala-intervija

Brīvā Latvija

03/02/2025

14/01/2025

14/01/2025

14/01/2025

14/01/2025

29/08/2024

29/08/2024

29/08/2024

10/08/2024

01/08/2024

Address

Opening Hours

Telephone

Website

Alerts

Contact The Business

Videos

Shortcuts

Share

Category