What are the opening hours?

Monday 09:00 - 17:00 Tuesday 09:00 - 17:00 Friday 09:00 - 17:00

Brīvā Latvija

Home
Latvia
Riga
Brīvā Latvija

Eiropas latviešu avīze

29/08/2024

Māris Binders. MŪSĒJIE PASAULĒ (septembris, oktobris)

✅ Andris Nelsons

ASV. 26., 27., 28. septembris, 4., 5., 6. oktobris Andris Nelsons un Boston Symphony Orchestra, Symphony Hall, Boston, MA

Austrija. 17., 18., 19., 20. oktobris Andris Nelsons un Wiener Philharmoniker, Musikverein Wien, Wien

Dienvidkoreja. 23., 25. oktobris Andris Nelsons un Wiener Philharmoniker, Seoul Arts Center, Seoul

Ķīna. 28., 29. oktobris Andris Nelsons un Wiener Philharmoniker, China National Centre for the Performing Arts Orchestra (NCPA), Beijing. 30., 31. oktobris Andris Nelsons un Wiener Philharmoniker, Shanghai Oriental Art Center Management Co., Ltd., Shanghai

Šveice. 4. septembris Andris Nelsons un Gewandhausorchester Leipzig, Kultur- und Kongresszentrum Luzern - KKL, Luzern

Vācija. 1. septembris Andris Nelsons un Gewandhausorchester Leipzig, Philharmonie Essen, Essen. 2. septembris Andris Nelsons un Gewandhausorchester Leipzig, Kölner Philharmonie, Köln.
6., 8., 12., 13. septembris Andris Nelsons un Gewandhausorchester Leipzig, Gewandhaus zu Leipzig, Leipzig

✅ Ainars Rubikis

Francija. 25., 26. oktobris Ainārs Rubiķis un Opéra Orchestre National de Montpellier (atskaņo t.sk. Santas Ratnieces “Glittering Promenade”), L’Opéra Comédie - Montpellier

✅ Andris Poga

Norvēģija. 3., 31. oktobris Andris Poga un Stavanger Symfoniorkester, Konserthus, Stavanger

✅Janis Liepins

Vācija. 19., 21., 25., 27., 29. septembris, 3., 6. oktobris Jānis Liepiņš diriģē Pjetro Maskanji operu “Zemnieka gods”, Nationaltheater Mannheim

✅Aivis Greters

Zviedrija. 1., 4., 7., 11., 13., 15., 20., 22., 29. septembris, 2., 9., 12. oktobris Aivis Greters diriģē Žorža Bizē operu “Karmena”, Göteborgsoperan, Göteborg. 19. septembris Aivis Greters un Malmö Symfoniorkester (programmā t.sk. Maijas Einfeldes “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina...” un Pētera Vaka “Tālā gaisma”), Malmö Live Konserthus, Malmö

Vācija. 27. oktobris Aivis Greters un Sinfonietta Rīga (programmā t.sk. Maijas Einfeldes “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina...”), Elbphilharmonie, Hamburg

✅ KASPARS PUTNIŅŠ

Zviedrija. 26. oktobris Kaspars Putniņš un Radiokören, Berwaldhallen, Stockholm

✅ EGILS SILIŅŠ

Ķīna. 1. septembris Egils Siliņš Votāna lomā Riharda Vāgnera operā “Reinas zelts”, NCPA, Beijing

✅ Kristine Opolais

Beļģija. 21. septembris Kristīne Opolais un Antwerp Symphony Orchestra, Queen Elisabeth Hall, Antwerpen

✅Elina Garanca

Rumānija. 5. septembris Elīna Garanča un The Sofia Philharmonic Orchestra, Sala Palatului, București

Spānija. 23., 26., 29. septembris, 2., 5., 8., 11. oktobris Elīna Garanča Bujonas hercogienes lomā Frančesko Čilea operā “Adriāna Lekuvrēra”, Teatro Real Madrid

✅Zanda Švēde, mezzo-soprano

Vācija. 29. septembris, 3., 11., 20., 26. oktobris Zanda Švēde Soņetkas lomā Dmitrija Šostakoviča operā “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”, Oper Frankfurt. 18., 27. oktobris Zanda Švēde Madalēnas lomā Džuzepes Verdi operā “Rigoleto”, Oper Frankfurt

✅ Margarita Vilsone

Vācija. 12., 25. oktobris, 1. novembris Margarita Vilsone krustmātes Lidijas lomā Poula Rudersa operā “Kalpones stāsts”, Theater Freiburg

✅ PĒTERIS VASKS

ASV. 19. oktobris Pēteris Vasks, „Musica dolorosa”, atskaņo ProMusica Chamber Orchestra, United Methodist Church, Worthington, MN. 20. oktobris Pēteris Vasks, „Musica dolorosa”, atskaņo ProMusica Chamber Orchestra, Saint Mary's Catholic Church, Columbus, OH

Francija. 11. septembris Pēteris Vasks, “Laudate Dominum”, atskaņo Orchestre de Paris, Philharmonie de Paris

Slovākija. 1. oktobris Pēteris Vasks, „ Concerto no.2”, atskaņo Slovenská filharmónia, Slovenská filharmónia, Bratislava

Šveice. 21. septembris Pēteris Vasks, „ Musica serena”, atskaņo Ad hoc Orchester der singstimmen baselland, Stadtkirche, Liestal

Ukraina. 1. septembris Vasks, „ Missa”, atskaņo Virtuosos of Lviv, Lviv National Philharmonic named after Myroslav Skoryk

Vācija. 29. septembris Pēteris Vasks, „ Vientuļais enģelis”, atskaņo Streichorchester QUINT:essenz, Magnuskirche, Worms. 12., 13. oktobris Pēteris Vasks, „ Musica serena”, atskaņo Otto-Sinfoniker Berlin, Apostel-Paulus-Kirche, Berlin

Zviedrija. 1. septembris Pēteris Vasks, „ Concerto no.1”, atskaņo Malmö SymfoniOrkester, dir. Aivis Greters, Malmö Live Konserthus

✅ ĒRIKS EŠENVALDS

Apvienotā Karaliste. 23. oktobris Ēriks Ešenvalds, “Only in Sleep”, izpilda Kantos Chamber Choir, RNCM Concert Hall, Manchester. 26. oktobris Ēriks Ešenvalds, “Only in Sleep”, izpilda Kantos Chamber Choir, Future Yard, Birkenhead

Austrālija. 7. septembris Ēriks Ešenvalds, “O Salutaris Hostia”, izpilda Graduate Singers, diriģents Aldis Sils, University of Adelaide. 14. septembris Ēriks Ešenvalds, “Only in Sleep”, izpilda Concordis Chamber Choir, Chapter House, Melbourne

Dānija. 13. septembris Ēriks Ešenvalds, “Only in Sleep”, izpilda DR Vokalensemblet, diriģente Anastasija Kildiša, Roskilde Domkirke, Roskilde. 14. septembris Ēriks Ešenvalds, “Only in Sleep”, izpilda DR Vokalensemblet, diriģente Anastasija Kildiša, Københavns Domkirke, København

Itālija. 3. septembris Ēriks Ešenvalds, “Stars”, izpilda Lux Vivens & Polifonico Adiemus, Duomo di Merano

Nīderlande. 29. septembris Ēriks Ešenvalds, “Magnificat”, “Nunc Dimittis”, izpilda Vocaal Ensemble Kwarts, Dominicuskerk, Amsterdam

Vācija. 6. septembris Ēriks Ešenvalds “Piliens okeānā”, izpilda Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava, Lausitz Festival, Pfarrkirche St. Peter und Paul, Görlitz

✅ Composer Jēkabs Jančevskis

Vācija. 26., 27. oktobris Jēkabs Jančevskis, mūzika Kirila Serebreņņikova izrādei “Melnais mūks”, Thalia Theater, Hamburg

✅IVETA APKALNA

Luksemburga. 25. oktobris Iveta Apkalna un Luxembourg Philharmonic, Philharmonie Luxembourg

Slovēnija. 29. septembris Iveta Apkalna, Koncertná sieň Slovenskej filharmónie

Vācija. 26. oktobris Iveta Apkalna un Luxembourg Philharmonic, Kölner Philharmonie

✅ Vineta Sareika

Vācija. 12., 13., 14., 15., 26., 27., 28. septembris, 10., 11., 12. oktobris Vineta Sareika un Berliner Philharmoniker, Philharmonie Berlin

✅ Dzintra Erliha

ASV. 14. oktobris Dzintra Erliha, solokoncerts, programmā Lūcijas Garūtas, Daces Aperānes, Lolitas Ritmanis, Sabīnes Ķezberes, Andra Dzenīša, Pētera Vaska, Jāņa Ivanova, Snorri Sigfus Birgissona (Snorri Sigfús Birgisson) skaņdarbi, Strauss Performing Arts Center, Omaha, NE

✅ Reinis Zarins

Apvienotā Karaliste. 6. oktobris Reinis Zariņš, London Piano Festival, Kings Place, London

✅ Daumants Liepiņš

Šveice. 12., 13. oktobris Daumants Liepiņš, Künstlerhaus Boswil.
18. oktobris Daumants Liepiņš, Biel/Bienne

✅ Linda Leine

Vācija. 12. septembris Linda Leine, Piano Salon Christophori, Berlin.
9. oktobris Linda Leine, Festival Liedstadt, Komponistenquartier Hamburg

✅ Ksenija Sidorova

Serbija. 25. oktobris Ksenija Sidorova un Belgrade Philharmonic Orchestra, Kolarac Concert Hall, Belgrade, Serbia

✅ MĀSAS BALANAS (Kristine Balanas Margarita Balanas)

Portugāle. 13., 14. septembris Kristīne Balanas un Orquestra do Algarve, diriģente Margarita Balanas, Casa das Figuras, Faro

✅ Sinfonietta Rīga

Vācija. 27. oktobris Sinfonietta Rīga un diriģents Aivis Greters (programmā t.sk. Maijas Einfeldes “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina...”), Elbphilharmonie, Hamburg

✅ LATVIJAS RADIO KORIS

Kolumbija. 4., 5., 6. oktobris Latvijas Radio koris korŗa operā “NeoArctic”, Teatro Jorge Eliecer Gaitan, Bogotá

Vācija. 6. septembris Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava (programmā t.sk. Ērika Ešenvalda “Piliens okeānā”, Santas Ratnieces “Chu Dal (Kluss ūdens)”, Mārtiņa Viļuma “Le Temps Scintille (Laiks mirguļo)” un Pēteŗa Vaska “”Mūsu māšu vārdi”), Lausitz Festival, Pfarrkirche St. Peter und Paul, Görlitz

✅ Arta Jēkabsone

ASV. 18., 19. oktobris Arta Jēkabsone un Synergy Collective, Dixon Place, NYC, NY

✅ Skyforger

Dānija. 28. septembris Skyforger, Pumpehuset, Copenhagen

✅ ALVIS HERMANIS

Vācija. 6., 12., 15., 19. septembris Džakomo Pučini opera “Toska”, režisors Alvis Hermanis, Staatsoper Unter den Linden, Berlin

✅ Monika Pormale

Vācija. 23., 26., 29. septembris, 2. oktobris Džakomo Pučini opera “Toska”, scenogrāfija un kostīmi Monika Pormale, Munich's Nationaltheater

29/08/2024

Sallija Benfelde. Patiesā seja

--> 24. augusts – Ukrainas neatkarības diena. Jau trešā kaŗa gada ēnā. Klausoties vai lasot to kaŗagūstekņu stāstus, kuŗus izdevies atbrīvot no okupantu nagiem un apmainīt pret Krievijas kaŗavīriem, grūti aptvert dzirdēto un arī redzēto. Šķiet, vairs nav noslēpums, ka Ukrainas kaŗagūstekņi tiek spīdzināti, turēti badā un viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā palīdzība. Tie, kuŗi seko ziņu raidījumiem, vismaz Eiropā, droši vien ir redzējuši sižetus ar no gūsta atbrīvotajiem ukraiņiem – tie, kuŗi ilgāk bijuši gūstā un vēl spēj staigāt, izskatās kā dzīvi skeleti, tikai kauli un āda.

Vairāk lasiet www.brivalatvija.lv/politiskie-komentari

Foto: No Oleksija Anuljas personīgā arhīva

29/08/2024

AMERIKAS LATVIEŠI GĀDĀ INVESTĪCIJAS LATVIJAI.
Mārtiņš Andersons, PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis intervijā Ligitai Kovtunai

--> No 25. līdz 28. jūlijam Latvijā viesojās Kalifornijas pavalsts delegācija ar finanšu ministri Fiona Ma priekšgalā ar mērķi iepazīt Latvijas biznesa vidi un raudzīties iespējamo investīciju virzienā. “Latvija ir izcila vieta investīcijām,” tiekoties teica Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas priekšsēdētājas biedre, savukārt ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons šā gada martā sabiedriskajā TV teica skarbus vārdus: “Latvija jau, iespējams, ir zaudējusi desmitiem miljonus potenciālajās investīcijās no ASV. Arī manas darbības laikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad Latvija ir zaudējusi iespējas.” Šādā informatīvajā fonā jūs tomēr aicinājāt nopietnus ļaudis no Kalifornijas braukt šurp?

Mārtiņš Andersons: Ikviens investors, kurš raugās, kur ieguldīt savus finanšu līdzekļus, celt rūpnīcu utt., skatās uz vairākiem faktoriem – pirmām kārtām uz to, cik draudzīgs ir nodokļu režīms, kāda ir gluži fiziskā drošība, kāda ir darbaspēka pieejamība, cik kvalificēts ir darbaspēks, cik elastīga ir banku sistēma u.c. Investori skatās uz visu šo kopumu.

--> Tātad Kalifornijas uzņēmēji ar harizmātisko finanšu ministri Fionu Ma priekšgalā mēroja tālo ceļu uz Latviju, šo kopumu izpētījuši un cerību pilni?

Mārtiņš Andersons: Šim braucienam sākotne meklējama pirms vismaz desmit gadiem, kad tolaik premjerministrs Valdis Dombrovskis ieradās vizītē Dienvidkalifornijā, lai tostarp iepazītos ar tur mītošajiem latviešiem. V. Dombrovska delegāciju uzņēma Latvijas goda konsuls Juris Bunkis. Viņš bija uzaicinājis Senāta spīkeru Dienvidkalifornijā Bobu Hercbergu un citas prominences. Sarunas ritēja auglīgi, un tad arī tika nolemts veidot delegāciju, kas dotos atbildes vizītē uz Latviju. 2022. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra - LIAA sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Amerikas latviešu apvienību (ALA) sarīkoja biznesa konferenci Spotlight Latvia Losandželosā, uz kuru ieradās minētā Fiona Ma. Viņa arī interesējās par tālo zemi Latviju, kuras ekonomikā derētu iedziļināties. Un tā – pilienu pa pilienam ieinteresējām Kalifornijas valstsvīrus un uzņēmējus. Šā gada 25.-28. jūlijā mūsu projekts – atvest uz Latviju potenciālos Kalifornijas investorus – īstenojās. Mēs kopā ar Ārlietu ministriju un LIAA izstrādājām vizītes programmu, kas pilnībā īstenojās, cerams – ar drīzu un tālejošu rezultātu.

--> Kas bija šie ietekmīgie vīri, kas ieradās kopā ar F. Ma?

Mārtiņš Andersons: Vēlos uzsvērt, ka delegācijas vizītes saturs laika gaitā bija nomainījies. Sākotnējā iecere bija aicināt trīs slāņu pārstāvjus – politiķus, investorus un uzņēmējus, kuri tiktos ar savas jomas pārstāvjiem. F. Ma konkrēti vēlējās runāt ar V. Dombrovski – galu galā Kalifornija ir piektā lielākā ekonomika pasaulē, attiecīgi viņas interesēs bija tikties ar cilvēkiem, kas orientējas Eiropas ekonomikā. Investori, savukārt, gribēja satikt finanšu institūciju vadošos pārstāvjus, specifiski – ņemot vērā, ka divi viesu delegācijas pārstāvji pārvalda lielākos Kalifornijas pensiju fondus, viņiem interesēja arī investīciju baņķieri.

Visbeidzot – uzņēmēji, kas raugās uz Eiropas tirgus iespējām. Jāpiezīmē, ka lielie Amerikas investori nekad neskatīsies uz Latviju kā vienu izolētu vietu – viņiem interesē vismaz Baltijas reģions ar tā septiņiem miljoniem iedzīvotāju, vai pat Ziemeļeiropa, bet vislabāk – visa Eiropa. Rezultātā mērķis ir noslēgt sadarbības ar Latvijas uzņēmumiem kā pirmais solis uz plašāku sadarbību Eiropā.
Nav grūti iedomāties, ka tika ieguldīts nozīmīgs organizatoriskais darbs, lai šos aizņemtos cilvēkus savestu kopā…
Turklāt – sākotnējā Kalifornijas delegācijas iecere bija vispirms doties uz Itāliju, tostarp tikties ar Romas pāvestu! Līdz ar to pavasarī saņēmām ziņu, ka daži investori no privātā sektora izvēlējās nebraukt, ja viņiem Eiropā nav vismaz divi mērķi – Latvija un Itālija. Lieki teikt, ka vizītes saturs un sastāvs nemitīgi mainījās, taču centrālā persona – finanšu ministre bija tā, kas pieņēma lēmumu tomēr braukt uz Latviju.

--> Kurus mūsu uzņēmumus viņiem piedāvājāt?

Mārtiņš Andersons: Bija vizīte TestDevLab– tehnoloģiju uzņēmumā, kas izceļas ar panākumiem tādā jomā kā programmatūru testēšana. Viņiem bija pavisam konkrēti piedāvājumi, cits par citu interesantāki un šis uzņēmums jau var lepoties ar plašu un nozīmīgu klientūru.

Cita firma – SAF Tehnika, kas jau pazīstama un ko vada Normunds Bergs. AS “SAF Tehnika” ir Latvijas mikroviļņu datu pārraides iekārtu, mērierīču un bezvadu sensoru ražotājs. Šī firma darbojas jau gadus 30 un ir viens no Latvijas uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem.

Ieradāmies arī RTU - Rīgas Tehniskā universitāte un ar Inovācijas prorektores Lienes Briedes laipnu gādību, iepazināmies ar viņu darbu inovāciju veidošanā un ieviešanā. Te bija interesanti uzklausīt RTU pieredzi sadarbības veidošanā ar privāto sektoru, kas aicināts atbalstīt studentu un profesoru izgudrojumu ieviešanu dzīvē. Turklāt - viņu pieredzi un panākumus, rosinot interesi par STEM (dabas zinātnes un eksaktās zinātnes) vidusskolā.

Bijām arī Valmiera.Valmieras novads pārstāvniecībā, kur mūs uzņēma novada vadītājs Jānis Baiks un pastāstīja, cik Valmiera ir biznesam draudzīga pilsēta. Te bijušais gaļas kombināts pārtop par lielu industriālo parku ar uzņēmējiem draudzīgu vidi. Protams, Kalifornijas viesiem bija grūti saprast, kā pilsēta ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju var būt valstij nozīmīga ekonomika… Bet prezentācija bija pārliecinoša.

✅ Pilnu interviju bez maksas lasiet www.brivalatvija.lv/aktuala-intervija

Foto: No kreisās: Dr. Juris Buņķis, Mārtiņš Andersons, Fiona Ma, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Kalifornijas delegācijas uzņēmēju pārstāvji // Foto: LR Finanšu ministrija

10/08/2024

“Jāsaglabā projekta kopīgā ideja”
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens intervijā Ligitai Kovtunai.

"Sapnis par Baltijas valstu vienotu institūciju un kopīgu saskaņotu darbību viena liela kopīga projekta īstenošanā neīstenojās. Katra valsts savu “deķi” arvien vairāk velk uz savu pusi. Es personīgi vienmēr esmu iestājies par to, ka jāsaglabā projekta kopīgā ideja, un mēģinu panākt, ka starptautiskais uzņēmums pārstāv mūsu visu trīs valstu kopīgo vīziju un tādu to arī īsteno. Jātiek vaļā no līdzšinējā izolētā jeb katram sava dzelzceļa tīkla. Un visvairāk negribētos norobežošanos katram savās ekonomiskajās interesēs. Jābūt vienotam tirgum, kuŗā varētu ienākt arī starptautiskie “spēlētāji” un kurā varētu iekļauties arī starptautiskie investori."

Pilnu interviju bez maksas lasiet: www.brivalatvija.lv/aktuala-intervija

01/08/2024

Sabiedriskais darbinieks Aivars Osvalds intervijā Ligitai Kovtunai.
Pāri visam – iespēja būt kopā ar savējiem, ar latviešiem

--> Jūnijā tikāmies Rīgā, Pasaules Brīvo latviešu apvienība rīkotajā konferencē par ārzemju latviešu ieguldījumu Latvijas uzņemšanā NATO. Arī tavs personiskais ieguldījums šajā darbā ir nozīmīgs. Lūdzu, pastāsti par to, ko tieši paveici!

Aivars Osvalds: Biju pagodinās ar ielūgumu piedalīties PBLA konference’”Ārpus tradicionālās diplomātijas: innovatīva stratēģija un pieeja, veicinot Latvijas uzņemšanu NATO.”

Strādāju Vašingtonā, DC, firmā Dimensions International, kas nodarbojās ar drošības un loģistikas jautājumiem militārajā jomā, firmā ar lielu pieredzi NATO. Mans lauks saistījās ar informāciju un IT lietām. Kādu reizi 2001. gadā mūsu Vašingtonas latviešu draudzes namā Rokvilē bija ieradies aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un stāstīja, kā veicas darbi pēc tam, kad Latvija bija saņēmusi uzaicinājumu gatavoties iestājai NATO. Līdz izšķirošajam brīdim bija palikuši vien pāris gadi, un ministrs nosauca kādus 13 steidzami darāmus darbus. Viņš arī minēja, ka tiek meklēti sadarbības partneŗi attiecīgās speciālitātēs. Piegāju klāt un pastāstīju, kur strādāju, un izteicu savu gatavību iesaistīties. Bija 2001.-2002. gads, un izveidojām sadarbības līgumu, saskaņā ar kuŗu strādāju līdz Latvijas uzņemšanai NATO 2004. gada maijā. Turklāt mans darbs nebija militārā jomā, varēju palīdzēt ar tulkošanu un praktiskām lietām, un kopā ar pāris kolēģiem rēgulāri ieradāmies Rīgā. Izveidojām biroju Dzirnavu ielā, mitinājāmies jaunatvērtajā Berga viesnīcā.

Mūsu uzdevumi saistījās ar drošu technisko sakaru sistēmas jeb SCIF (Sensitive compartmented information facility) izveidi. Tas bija ļoti, ļoti svarīgs darbs, jo jau no pirmās dienas, kad Latvija ir NATO, nepieciešams sazināties ar visām dalībvalstīm. Ja tādas iespējas nebūtu, tad Latvija paliktu ārpus citām kandidātvalstīm. Sadarbojāmies ar firmām no Anglijas un Somijas.

Neiztikām arī bez daža laba stresaina brīža. Burtiski pāris dienas pirms izšķirošā datuma – 1. marta - Latvijā no Igaunijas ieradās lielie NATO vīri, lai visu pieņemtu. Bija 28. februāris, tika veikti testi. Un pēkšņi viens saka – šķiet, var dzirdēt, ko runā uz ielas taksīšu šoferi! Laimīgā kārtā bija “gaŗais gads”, kad februārī 29 dienas! Strādājām to diennakti! Paspējām!

Mēs arī tikām uzaicināti uz karoga pacelšanas ceremonijām Vašingtonā, Baltajā namā, un Rīgā pie Rīgas Pils. Man kā dārga atmiņa glabājas foto, kur mastā uzvijas Latvijas karogs. Divu gadu darbs bija vainagojies ar lielu, milzīgu panākumu! Ģirts Valdis Kristovskis to ir aprakstījis savā grāmatā “Ielauzties NATO”, kur Vašingtonas darba grupai un Dimensions International veltītas atsevišķas nodaļas.

--> Vai par šo veikumu Latvijas valsts tevi gandarīja ar Triju Zvaigžņu ordeni?

Aivars Osvalds: Laikam gan – jo vēlāk uzzināju, ka iesniegumu bija uzrakstījis Ģ. V. Kristovskis. Tas mans lielākais gandarījums bija tieši tas, ka ordenis ir no Latvijas valsts. Piedalīties svinīgajā TZO ceremonijā Valsstsvētku dienā (11.18.2022.) Rīgas Pilī un saņemt to no Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita bija tiešām man un dzīvesbiedrei Skarletai neaizmirstams brīdis. Saņēmu arī Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļu „NATO” 2004. gadā un 2018. gadā – Ārlietu ministrijas Goda rakstu par “Latvijas tēla spodrināšanu, populārizēšanu un veidošanu ārvalstīs.”

--> Jāteic, tava sabiedriskā darbība latviešu lietās man allaž saistījusies ar kultūras un izglītības jomu – Latvijas Nacionālās operas ģildi, Pasaules latviešu jaunatnes kustību 2x2 ( 2x2 Pasaules latviešu jaunatnes seminārs), ar Latviešu dziesmu un deju svētku fondu (LDDSF)...

Aivars Osvalds: Un visās šajās jomās strādājot, mans lielākais ieguvums ir daudzās iepazīšanās ar latviešiem Latvijā un Amerikā! Ir tik patīkami saņemt ielūgumus uz pasākumiem Latvijas vēstniecībā, kur arī satieku cilvēkus no dažādām jomām – polītiķus, māksliniekus u.c. Mana jaunākā aizraušanās ir koris. Tagad mani ļoti uzrunā latviešu koŗu kultūra, esmu pats iesaistījies Vašingtonas latviešu jauktajā korī, (Latviešu organizācijas Vašingtonā (LOV)) kur esmu arī lietvedis. Pirmo reizi dziedāju kopkorī XI Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos Čikāgā 2002. gadā, kad saņēmu notis un arī balsu ierakstus, mājās mācījos, un man tas ļoti iepatikās. Kopš tās reizes kopā ar Skarletu esam dziedājuši gandrīz visos ASV, Kanadas un Amerikas Rietumkrasta svētkos. Kad mūsu Vašingtonas, DC jaunieši uzņēmās rīkot XIV Vispārējos Dziesmu un deju svētkus Baltimorā 2017. gadā, es labprāt iesaistījos to rīkošanā, biju atbildīgais par vakaru programmām. Richards Skulte uzņēmās organizēt un diriģēt mūsu pašu koŗi, un kopš tā laika esam dziedājuši gan Kanadas, gan Mineapoles latviešu Dziesmu svētkos. Gāja tik labi, ka pieteicāmies arī uz aizvadītās vasaras Dziesmu svētkiem Rīgā.

Pirmo reizi Mežaparka koncertā biju 2013. gadā, gan vēl tikai kā skatītājs. “Ko es te sēžu?!” - nodomāju un pieņēmu lēmumu, ka tikšu to padsmit tūkstošu dziedātāju pulkā. Un abi ar Skarletu tikām arī! 2018. gadā pieteicāmies pie diriģentes Vizmas Maksiņas Toronto korī, braucām uz mēģinājumiem. Es dziedu pirmajos tenoros, Skarleta ir otrais alts.

--> Kā tapa Dziesmu svētku fonda ideja?

Aivars Osvalds: Ieceres pamatā bija tas, ka no diviem iepriekšējiem Dziesmu svētkiem Amerikā bija prāvs finanšu atlikums. Iepriekš šos atlikumus sadalīja pašdarbības kopām – katrai tika kādi pāris tūkstoši. Baltimoras svētku atlikumā bija pārsteidzoši liela naudas summa. Kā nu ne – uz Tautasdeju lielkoncertu ieradās par tūkstoti (!) vairāk skatītāju nekā bija paredzēts. Iespējams, krietns pulks brāļu lietuviešu, kas tieši Baltimorā rīko savus tautas deju festivālus. Rīcības komiteja nolēma dibināt fondu ar domu nodrošināt nākotnes dziesmu un deju svētku izdošanos. Ja svētki izdotos finansiāli sekmīgi, nauda atgrieztos fondā; ja ne, tad sedzam iztrūkumu. Izdevās, un arī no Mineapoles Dziesmu svētkiem bija nozīmīgs atlikums. Mineapolieši arī prata piesaistīt Minesotas štata fondu naudu, kas domāta mazo tautu kultūras atbalstam.

Fonda valdē esam 13 pieredzējuši Dziesmu un deju svētku rīkotāji, kas pieņem lēmumus rīkoties ar šo naudu, lai Dziesmu svētku tradicija Amerikā turpinātos. Nesen pievienojās Rietumkrasta Dziesmu svētku fonds, kas nāca ar savas naudas ieguldījumu. Tas nozīmē, ka atbalstīsim arī svētkus, kas varbūt nākotnē tiks rīkoti ASV Rietumkrastā. Fonda nauda ir ieguldīta un pelna procentus, lai spējam arī atbalstīt starpsvētku projektus, kā, piemēram, meistarklases, apgabala mēģinājumus un citus ar svētkiem saistītus pasākumus.

Pilnu interviju bez maksas lasiet https://www.brivalatvija.lv/aktuala-intervija

01/08/2024

Sallija Benfelde. Par Hitlera un Napoleona uzvarētājiem

--> ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps intervijā Fox News saka, ka 20. jūlijā viņam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Sarunas laikā viņš esot sacījis Zelenskim, ka jāizbeidz kaŗš pret agresorvalsti Krievijas Federāciju. „Tā ir kaŗa mašīna, jūs cīnāties ar kaŗa mašīnu. Tas ir viņu darbs, tas, ko viņi dara – viņi kaŗo. Viņi uzvarēja Hitleru, viņi uzvarēja Napoleonu,” uzsvēris Tramps. Viņš arī piebildis, ka ukraiņu pavasara pretuzbrukums nav izdevies, bet krieviem ir miljoniem mīnu un tūkstošiem tanku. „Es teicu, ka mums šis kaŗš ir jāizbeidz,” Tramps atkārtojis intervijā vēlreiz. Viņš arī atzīmējis, ka ļoti daudzi okupanti ir nogalināti, bet kaŗā gājis bojā arī daudz ukraiņu. Tramps uzskata, ka pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam to nevajadzēja pieļaut.

Tiesa gan, militāro palīdzību ASV kongresā ilgstoši bloķēja tieši republikāņi, turklāt tie republikāņi, kuri atbalsta prezidenta kandidātu Donaldu Trampu un viņa uzskatus. Palīdzības aizkavēšana radīja Ukrainas frontē ļoti sarežģītus un smagus apstākļus munīcijas un militārās technikas trūkuma dēļ un pat ļāva okupantiem iegūt zināmu kontroli vairākos frontes iecirkņos. Manuprāt, laba un saprotama atbilde šai intervijai ir 27. jūlijā publicētais Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieka antikrizes jautājumos Michaila Podoļaka blogs. „Krievijas Federācija vienmēr gribēs kaŗus. Bez ārējā ienaidnieka Krievijai var rasties lielas revolucionāra rakstura iekšējās problēmas. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs gribam beigt kaŗu, kuŗu neesam sākuši un neesam provocējuši. Un gribam panākt fundamentālas vienošanās, kas padarīs neiespējamu kaŗadarbības atjaunošanu, kad Krievijas Federācija atkal tām būs gatava. Bet Krievijas Federācija vienmēr gribēs kaŗus, jo neprot dzīvot miera apstākļos un neprot kontrolēt savu iekšējo territoriju, paaugstinot dzīves kvalitāti, bet prot kontrolēt tikai ar ārēju ekspansiju palīdzību. Tādēļ mums agresoram jāatņem tādas iespējas un mums jāsaņem instrumenti, lai izdarītu tādu spiedienu...

Krievijas federācijas taktiskie zaudējumi frontē liks Maskavai saprast, ka ar kaŗa palīdzību tā neko nesasniegs. Tādēļ jāuzlabo nacionālā pretgaisa aizsardzības sistēma, jāpalielina tālās darbības šāviņu iespējas, lai iznīcinātu kaŗa infrastruktūru, jāpalielina tas resurss, ko Krievija zaudē, turpinot kaŗu. Turklāt, ir vajadzīgi finanšu instrumenti, lai sodītu ne tikai Krievijas Federāciju, bet arī valstis, kas palīdz apiet sankcijas.

Ļoti svarīgs ir diplomātiskais spiediens, arī no Ķīnas, kas Kremlim paskaidrotu, ka konflikta eskalācija nes zaudējumus visiem globālās ekonomikas dalībniekiem. Pēc visa spriežot, Ķīna pilnīgi skaidri saprot to lomu, kura tai šodien ir pasaulē un, neapšaubāmi, ir ieinteresēta starptautisko tiesību ievērošanā. Ķīna pilnīgi skaidri saprot to lomu, kāda tai pasaulē ir šodien un, neapšaubāmi, ir ieinteresēta starptautisko tiesību ievērošanā.

Vienīgais agresors ir Krievija. Starp citu, mēs esam gatavi sarunu procesam ar taisnīgiem noteikumiem. Ar noteikumiem, kas novedīs pie noturīga un taisnīga miera. Tam Krievija nav gatava. Lai kādi arī paziņojumi izskan, Maskava ir gatava tikai kaŗam, eskalācijai, ekspansijai. Tā tas ir tādēļ, ka bez ārējā ienaidnieka tai var sākties lielas revolucionāra rakstura iekšējās problēmas”.

Pilnu rakstu bez maksas lasiet www.brivalatvija.lv/politiskie-komentari

Foto: Ukrainian Presidential Press Service

01/08/2024

Sallija Benfelde. Pie pleca plecs kā ierindnieki

--> Atmoda, Latvijas Tautas Fronte (LTF), Baltijas ceļš, Barikādes, neatkarības atgūšana – tā laika notikumu fonā bieži skanēja par LTF himnu kļuvusī dziesma „Pie pleca plecs”. Dzejnieka Olafa Gūtmaņa teksts, Imanta Kalniņa mūzika un dziesma, ko komponists veltīja Tautas frontei, un vismaz tās sākumu vēl atceras daudzi: „Pie pleca plecs kā ierindnieki,/Vēl tikko saukti zaldātos./Vēl tikko svīdis auseklītis,/Un debess saules lēktā most./Vēl tikko ierakušies esam/ Līdz saknēm tēvu zemītē,/Un karogu pār mūsu galvām/Vēl tikko atrotījis vējš”.

Atmoda un Tautas fronte tiešām mūs apvienoja, jo par LTF biedriem kļuva aptuveni 250 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Daudzi atbalstīja Atmodas kustību, nekļūstot par LTF biedriem, un mēs varam terikt, ka tauta atjaunoja Latviju, atguva brīvību un neatkarību. Protams, Padomju Savienības sabrukumu veicināja totalitārās un autoritārās valsts politika, aplamā ekonomika un Gorbačova savulaik izludinātā perestroika jeb pārbūve, kas ļāva runāt patiesību un rīkoties. Un arī drosme darīt, kas cēlās kā devītais vilnis un lika aizmirst par to, ko katrs no mums var zaudēt.

Atmodas gadu dalībnieki nav aizmirsuši tās dienas un gadus, par to stāsta saviem bērniem un bērnu bērniem. Tomēr nereti aizmirstam vai pat nezinām, ka daļa no mums bija arī tautieši trimdā un ka bez viņu veikuma Latviju varējām neatgūt. Šodien mēs runājam par diasporu, bieži dalām to nosacīti „vecajā” un „jaunajā” diasporā, bet precīzāk tomēr būtu stāstīt par trimdu, par trimdinieku bērniem, kuri kopā ar vecākiem trimdas zemēs neļāva saviem politiķiem un valdībām aizmirst, ka Latvija ir okupēta valsts un ka okupāciju nedrīkst pieņemt un samierināties ar to, kā ar notikušu un nemaināmu faktu. Ja valstis būtu pieņēmušas un atzinušas okupācijas faktu, neatkarības atgūšana, visticamāk, nebūtu iespējama, par spīti protestiem, demonstrācijām, barikādēm un Gorbačova perestroikai.

Jāpiebilst, ka ne viens vien no trimdinieku bērniem ir atgriezies neatkarīgajā Latvijā, lai strādātu savai tēvu zemei, palīdzētu tai ar savām zināšanām.

Austrālija un Latvijas neatkarība

Valda Liepiņa, Austrālijas latviešu biedrības (ALB) Melburnā vadītāja līdz 1997. gadam pēc tam, kad Latvijas Tautas frontes (LTF) Austrālijas nodaļu pārdēvēja par ALB. Deviņdesmitajos gados Valda organizēja humanitāro palīdzību Latvijai. No 1989. līdz – 1991. gadam organizēja Melburnas baltiešu demonstrācijas, atbalstot Baltijas valstu neatkarības centienus 14.jūnija piemiņas sarīkojumus. 1991.gada augustā kopā ar Austrālijas politiķiem Viktoru Pertonu (Victor Perton) un Džimu Šortu (Jim Short) apelēja pie Austrālijas premjerministra Boba Hoka (Bob Hawke), lai tiktu atzīta Baltijas valstu neatkarību. Austrālija bija septītā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību (1991.gada 26.augustā). Valda Liepiņa 2019. gadā saņēma Latvijas Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu. 1997. gadā Valdai Liepiņai piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi. Taču stāsts nav par atzinību un apbalvojumiem, bet par to, ko Valda kopā ar trimdiniekiem un citiem baltiešiem darīja, lai neļautu Austrālijas valdībai turpināt samierniecisku politiku. Vaicāta par baltiešu protestiem, Valda pastāstīja: „1974. gadā Austrālijas valdība slepeni bija pieņēmusi lēmumu, ka atzīst Baltijas valstu inkorporāciju de jure. Mēs par to uzzinājām, un Austrālijā sākās lielas demonstrācijas – tas bija viens no pagrieziena punktiem Baltijas politikā ne tikai Austrālijā, bet arī visā pasaulē. Eiropā, bet it īpaši Amerikā, baltieši kļuva ļoti aktīvi, Austrālijas valdība to nebija gaidījusi. Melburnā notika Dāmu gājiens desmit kilometru garumā, no Latviešu nama līdz Lietuviešu namam. Mūsu nodoms bija parādīt, ka sievietes nevardarbīgā veidā protestē pret Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā de jure. Dāmu gājiens parādīja, ka mūsu balsis tiek sadzirdētas, un tas stiprināja mūsu pārliecību. Austrālija atcēla savu lēmumu, tika izziņotas ārkārtas vēlēšanas, pēc kurām sastādīja jaunu valdību, kurai bija cita nostāja Baltijas okupācijas jautājumos. Tagad, atskatoties uz to gadu notikumiem, vieglāk var saprast, cik tas bija svarīgi, jo politikas aizkulisēs tika runāts, ka daudzām citām valstīm jau ir apnicis neatzīt okupāciju, tas nav izdevīgi un ka tās nogaida, kā okupācijas atzīšana de jure Austrālijā izdosies. Ja tas Austrālijai būtu izdevies, nedaudz vēlāk sekotu gan Vācijas Federatīvā Republika un Francija, gan ASV, pēc tam gan jau pamazām to izdarītu arī citas valstis”.

Pilnu rakstu bez maksas lasiet www.brivalatvija.lv/mitnu-zemes

Address

Riga

Opening Hours

Monday	09:00 - 17:00
Tuesday	09:00 - 17:00
Friday	09:00 - 17:00

Telephone

+37167326761

Website

http://www.brivalatvija.lv/

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Brīvā Latvija posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.