Nezāle

10/09/2024

Sestdien, 14. septembrī pl.12 RadioNABA. No 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies Latvijā pirmā iedzīvotāju klimata asambleja. Viens no tās mērķiem ir iedzīvināt “iedzīvotāju asambleju” kā metodi, popularizējot tās ieviešanu ikvienā Latvijas pašvaldībā. Iedzīvotāju asambleja ir konsultāciju formāts, kas jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pakāpen*ski izplatās visā pasaulē. Organizatori uzskata, ka šī metode ir ļoti piemērota tādu jautājumu risināšanai, kas ir sarežģīti, nonākuši politiskā strupceļā vai polarizē sabiedrību. Ar klimatu un vides jautājumiem saistīto problēmu risināšana iekļaujas šajā spektrā.

Lai arī lielākoties šāda formāta konsultācijas iniciē pašvaldības vai valsts institūcijas, sadarbojoties ar dažādiem sociālajiem partneriem, reizēm iniciatīvu pirmās izrāda nevalstiskās organizācijas. Šo klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas domi. Asamblejas laikā dalībnieki izstrādās konkrētus priekšlikumus Rīgas Zaļināšanas plānam. Ko varam sagaidīt no Latvijā pirmās iedzīvotāju asamblejas, kā tā noritēs un kādus jautājumus risinās, jautājam organizatoriem - Jānim Uščam (Rīgas dome) un Ingrīdai Strazdiņai (biedrība "Zaļā brīvība"). Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Zaļā brīvība

Foto Pexels.com

10/09/2024

Šodien studijā bija arī četrkājains viesis

05/09/2024

Kas ir ekoteātris, kā tas atšķiras no vides teātra, un kā ilgtspējības principus teātrī piemērot ne tikai resursiem, bet arī iesaistīto cilvēku labbūtībai? To Latvijas Radio "Naba" raidījumā "Nezāle" šķetina viena no festivāla "Homo Novus" producentēm Ieva Briede un teātra kritiķe Kitija Balcere.

Homo Novus festival

Kas ir ekoteātris, kā tas atšķiras no vides teātra, un kā ilgtspējības principus teātrī piemērot ne tikai resursiem, bet arī iesaistīto cilvēku labbūtībai? To Latvijas Radio "Naba" raidījumā "Nezāle"...

02/09/2024

Ieraksts Replay.lv jau pieejams! (Var arī meklēt, pagūglējot “nezāle naba lsm homo novus ekoteātris). Saruna ar Ievu Briedi un Kitiju Balcari. Tēma: Homo Novus ekoteātra kontekstā.

Homo Novus festival

27/08/2024

Sestdien, 31. augustā pl. 12 RadioNABA. Šonedēļ vairākas Latvijas pilsētas sava valdzinājuma varā ir pārņemis starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”. Festivāls skatītājus pulcē netradicionālās spēles vietās – skeitparkā, veikalu galerijā, purva staignājā, Kuldīgas galvenajā ielā, kinoteātrī, Mežaparka Kokaru zālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas cirkā un citur – piedāvājot latviešu un starptautisko mākslinieku jaundarbus un sadarbības, kā arī plašu bezmaksas notikumu klāstu.

Mēs par festivālu "Homo Novus" runāsim ekoteātra principu kontekstā. Vai izrādes, kas notiek purva staignājos, pļavās, uz namu jumtiem, varam dēvēt gan par "vides teātri", gan arī par "ekoteātri"? Ko vispār nozīmē jēdziens "ekoteātris", ar ko tas atšķiras no "vides teātra"? Kādi principi būtu jāievēro izrāžu veidotājiem un festivālu organizatoriem, lai šis apzīmējums būtu atbilstošs? Ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras?

Studijā viesojas festivāla "Homo Novus" producente Ieva Briede un teātra kritiķe Kitija Balcare. Sarunu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Foto Andrejs Strokins

Homo Novus festival

03/08/2024

27/07/2024

📻 Te ieraksts: https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zooteka/zooteka-155-zoopoetika-ar-sanitu-ribenu-un-ivaru-steinbergu.a194932/

Sestdien, 12.00) Zootēkas #155 raidījumā saruna par ZOOPOĒTIKU un dzīvniekiem dzejā.

Sanita Rībena (vides raidījuma Nezāle veidotāja, filozofe un dzejniece), kas nesen savā raidījumā veidoja radniecīgu sarunu par ekokritiku, arī nolasīs divus dzejoļus (“Lūsis” un “Čūska”) no sava topošā dzejas krājuma “Kaķe”.

Ivars Šteinbergs, dzejnieks, literatūras pētnieks un kritiķis, reiz veidojis raidījumu "Bron-Hīts" un ir viens no redaktoriem literatūras žurnālam Strāva, stāstīs par tā 11. numuru, kas veltīts dzīvnieku tēmām.

Īpaši šim numuram tapis dzejas cikls “Bestiārijs Latvija”, kurā apvienojas 7 mūsdienu dzejnieki, kas katrs izvēlējušies kādu dzīvnieku, par kuru domāt dzejas valodā.

👂 Klausies sestdien, 12.00 LU RadioNABA - internetā vai FM 95,8 frekvencē Rīgas apkārtnē!

Žurnālu "Strāva #11" var iegādāties "Jāņa Rozes" grāmatnīcās un internetā, bet līdz augusta beigām var piedalīties arī ziedošanas akcijā, zvanot uz dzejas-labdarības tālruni. Lai ziedotu 1,42 EUR biedrībai Dzīvnieku brīvība un noklausītos kādu no “Bestiārijs Latvija” dzejoļiem, jāzvana uz +371 90006888!

26/07/2024

Sarunas ieraksts. Vides izglītība skolās - kāda tā ir un kādai tai vajadzētu būt?

RadioNABA
Pasaules Dabas Fonds
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija
Jaunmārupes pamatskola

Vides izglītība skolās - kāda tā ir un kādai tai vajadzētu būt? “Pieaugot klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumu aktualitātei pasaulē, rodas nepieciešamība pēc jaunām mācību metodēm u...

20/07/2024

Šodienas raidījuma viesi - (no labās puses) Sanita Baumane (Tukuma Valsts ģimnāzija), Jānis Rozītis (Pasaules Dabas fonds), Inga Melngaile (Jaunmārupes pamatskola). Runājām par vides izglītību skolās.

Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija Pasaules Dabas Fonds Jaunmārupes pamatskola

18/07/2024

Sestdien, 20. jūlijā pl. 12 RadioNABA.

Vides izglītība skolās - kāda tā ir un kādai tai vajadzētu būt?

“Pieaugot klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumu aktualitātei pasaulē, rodas nepieciešamība pēc jaunām mācību metodēm un mācību līdzekļiem, kas šīs tēmas palīdzētu skaidrot skolēniem. Šobrīd šādu mācību līdzekļu, kas būtu integrēti izmantojami dažādos mācību priekšmetos un pārbaudes darbos, Latvijas skolās trūkst," saka Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonds direktors.

Jau vairākus gadus Pasaules Dabas Fonds īsteno programmu “Ielaid skolā dabu”, tās ietvaros izstrādājot jaunus mācību līdzekļus un gluži praktiski iesaistot skolēnus un skolotājus bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.

Raidījumā runāsim ar Jāni Rozīti un divām skolotājām, kas kopā ar saviem audzēkņiem ir iesaistījušās šajā programmā - Ingu Melngaili (Jaunmārupes pamatskola) un Sanitu Baumani (Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija).

Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Foto pexels.com

16/07/2024

“Mūsdienās ekokritika ir ļoti plašs virziens, un tā interesējas ne tikai par dabu, bet arī par urbāno vidi. Piemēram, pētnieki mūsdienu gotiskajā literatūrā pēta pilsētas atkritumu ceļus un ar tiem saistītos afektus. Ir izveidojušies arī pilnīgi konkrēti literārie žanri, kas interesē ekokritiķus. Ir vesels novirziens, kas nodarbojas ar sugu iznīcības tematiku – iznīkšanas literatūra.

Ekokritika ir arīdzan savijusies ar daudziem citiem virzieniem. Tas mūsdienu zinātnei ir ļoti raksturīgi – daudzas domāšanas vai pētniecības nozares ir piedzīvojušas tā saukto "zaļināšanu". Mēs varam lasīt par to, ka, piemēram, traumas studijas ir kļuvušas zaļākas, vai holokausta studijas. Ka tiek pētīts tas, kāda šajās cilvēku pieredzēs ir bijusi vides līdzdalība.”

Vai dabas harmonija ir fikcija? Saruna par ekokritiku / Raksts

"Ikdienā mani visvairāk šajā sakarā sajūsmina "Rimi" veikala izpārdošanu logo "Mamutu dienas", ja paturam prātā to, ka mamuti ir izmirusi suga… un šāds tēls aicina mūs pirkt vairāk," "Radio Naba" ...

06/07/2024

Šodienas raidījuma viešņa Alise Artamonova. Drīzumā sarunas ieraksts būs pieejams replay.lv, Spotify un citur.

Vai uzņēmumi var pelnīt, nenodarot kaitējumu dabai un cilvēkiem? Vai ideja, ka “uzņēmumiem ir jābūt harmoniskās attiecībās ar dabu un cilvēkiem” ir utopiska iedoma vai mūsdienu tirgus prasība?

Raidījuma viešņa Alise Artamonova ir Tiesībsarga juriste un cilvēktiesību aktīviste. Viņa uzsver: “Līdz šim uzņēmumi bija atbildīgi tikai likuma un patērētāju priekšā. Taču tagad viņi ir atbildīgi arī darījuma partneru, investoru un banku priekšā.”

Kāpēc ir notikušas šīs izmaiņas un ko tās var nozīmēt mums visiem?

03/07/2024

Sestdien, 6. jūlijā pl. 12 RadioNABA. Neviens prātīgs cilvēks neapšauba to, ka uzņēmumu mērķis ir pelnīt. Galu galā tieši uzņēmumi taču maksā nodokļus, ko iekasē valsts un kas līdz ar to pastarpinātā veidā sniedz labumu visai sabiedrībai. Vai uzņēmumi var pelnīt, nenodarot kaitējumu dabai un cilvēkiem? Vai ideja, ka "uzņēmumiem ir jābūt harmoniskās attiecībās ar dabu un cilvēkiem" ir utopiska iedoma vai mūsdienu tirgus prasība?

Raidījuma viešņa Alise Artamonova ir Tiesībsarga juriste un cilvēktiesību aktīviste. Viņa uzsver: "Līdz šim uzņēmumi bija atbildīgi tikai likuma un patērētāju priekšā. Taču tagad viņi ir atbildīgi arī darījuma partneru, investoru un banku priekšā."

Kāpēc ir notikušas šīs izmaiņas un ko tās var nozīmēt mums visiem?

Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Foto pexels.com.

30/06/2024

30/06/2024

“The second instance can be seen in the performance-walk River (Upe, 2021), choreographed with young actors of Liepaja Theatre as a site-specific performance, highlighting personal stories of a local community in one of Latvia’s cities, while poeticizing them through the language of movement. By using documentary research, Kristīne Brīniņa translates movements and words into intimate stories which unfold within everyday landscapes. Thus, in her theatrical works, the body becomes a social text, while the performance itself turns into a form of contemporary storytelling through the language of authentic movements.”

Kitija Balcare* Abstract This essay aims to characterize the documentary dance method developed by Latvian choreographer Kristīne Brīniņa. In her personal work, Brīniņa experiments with authenticit…

26/06/2024

Kas ir ekokritika? Droši vien atbilde ir vienkārša - kaut kas saistīts ar "eko" un kaut kas saistīts ar "kritiku". Vai tā ir?

"Es domāju, ka jautājums patiesībā ir diezgan sarežģīts", saka viens no raidījuma viesiem, publicists un filozofs Artis Svece, "Jo "ekokritika" laika gaitā ir mainījusi savu funkciju un nozīmi. (..) Tas ir mēģinājums saprast, kādā veidā pirmāmkārtām literatūrā, bet ne tikai, tiek reprezentēta daba. Un tur fonā ir visādi pieņēmumi, tai skaitā tas, ka mēs ar savu vidi, dabas pasauli sastopamies ar kultūras pastarpinājumu, sarežģīti runājot. Mūsu kaut kādi priekšstati, dažādas literāras formas, retoriski līdzekļi, kā tie ietekmē mūsu dabas uztveri."

Lai uzzinātu, kas vēl Artim Svecem un arī otrai raidījuma viešņai, pētniecei Dacei Bulai sakāms par ekokritiku, noklausies sarunas ierakstu!

Saskaņā ar interneta ārēs pieejamo informāciju, termins "ekokritika" dzima gandrīz pirms pusgadsimta. Tā radītājs bija Viljams Rekerts (William Rueckert), kurš 1978. gadā šo jēdzienu iekļāva diskusijas "Literatūra un ekoloģija: eksperimenti ekokritikā" nosaukumā. Kas kopš tā lai...

17/06/2024

Sestdien, 22. jūnijā pl. 12 RadioNABA. Saskaņā ar interneta ārēs pieejamo informāciju, termins "ekokritika" dzima gandrīz pirms pusgadsimta. Tā radītājs bija Viljams Rekerts (William Rueckert), kurš 1978. gadā šo jēdzienu iekļāva diskusijas "Literatūra un ekoloģija: eksperimenti ekokritikā" nosaukumā. Kas kopš tā laika ir noticis, kādas mentālās un sociālās teritorijas šis 20. gadsimta otrās puses bērns ir iekarojis? Kāds ir šī jēdziena statuss un sniegtās iespējas 21. gadsimta otrajā desmitgadē gan pasaulē, gan tepat pie mums, Latvijā? Raidījuma viesi ir filozofs Artis Svece un pētniece Dace Bula. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Foto pexels.com

06/06/2024

“Kā rāda mūsu auditorijas pētījumi, Radio NABA klausās procentuāli visvairāk cilvēku ar augstāko izglītību. Pēdējā pētījumā 61% respondentu apgalvoja, ka viņiem ir vismaz pabeigta augstākā izglītība. Tā ir netipiski augsti izglītota auditorija, jo iepriekšējās tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka augstākā izglītība (ieskaitot doktora grādu ieguvušos) bija 23% valsts iedzīvotāju (sākot no 15 gadu vecuma), bet visaugstākais īpatsvars iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bija Rīgas reģionā (31%).”

RadioNABA

28/05/2024

Saruna ar diviem Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentiem Martu Lauri un Krišjāni Brasliņu par LMA modes skati, viņu kolekcijām, ilgstspēju. Un par to, kā jaunam modes māksliniekam konkurēt ar ātro modi. Sarunas ieraksts pieejams LSM arhīvā (Replay.lv), Spotify un apple.com.

Latvijas Mākslas akadēmija

28/05/2024

Maija beigās VEF kvartālā notiks tradicionālā Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skate. Tajā tiks izrādītas šī gada labāko Modes dizaina specialitātes studentu darbu veikums, prezentējot 19 kolekcijas. Kā stāsta organizatori, "šogad jauno modes dizaineru kolekcijās dominēs bērnības atmiņas un nostaļģiski personiski stāsti, līdztiesības jautājumi un radoši ilgtspējīga dizaina risinājumi".

Divi no tērpu autoriem - Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studenti Marta Laure un Krišjānis Brasliņš sestdien viesojās radio Naba studijā. Kas bija viņu iedvesmas avots, kā tapa tērpi un kāds tam visam sakars ar ilgtspējību, to dzirdēsiet sarunas gaitā.

Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

RadioNABA Latvijas Mākslas akadēmija

Maija beigās VEF kvartālā notiks tradicionālā Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skate. Tajā tiks izrādītas šī gada labāko Modes dizaina specialitātes studentu darbu veikums, prezentējot 19 kolekcijas. Kā stāsta organizatori, "šogad jauno modes dizaineru kolekcijās dominēs bērnī...

22/05/2024

21/05/2024

Sestdien, 25. maijā pl. 12 RadioNABA. Maija beigās VEF kvartālā notiks tradicionālā Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skate. Tajā tiks izrādītas šī gada labāko Modes dizaina specialitātes studentu darbu veikums, prezentējot 19 kolekcijas. Kā stāsta organizatori, "šogad jauno modes dizaineru kolekcijās dominēs bērnības atmiņas un nostaļģiski personiski stāsti, līdztiesības jautājumi un radoši ilgtspējīga dizaina risinājumi".

Divi no tērpu autoriem - Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studenti Marta Laure un Krišjānis Brasliņš sestdien viesosies radio Naba studijā. Kas bija viņu iedvesmas avots, kā tapa tērpi un kāds tam visam sakars ar ilgtspējību, to noskaidrosim sarunas gaitā. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Foto: Miks Užāns un Sintija Selicka - Užāne

Latvijas Mākslas akadēmija

17/05/2024

Meklējam pazudušo konkursa "Hadrons" ceļojošo kausu. Pēdējo reizi redzēts Latvijas Universitātes Latvijas Universitātes Studentu padomes studentu svētkos “Aristotelis” 2023.gada 3.septembrī Raiņa bulvārī 19. Atradējam atlīdzība garantēta. Attēlā grupa Māra Dagne ar kausu. Lūgums dalīties ar ierakstu, lai ziņa sasniedz īsto adresātu!
Raksti [email protected].

08/05/2024

Raidījuma viešņas Madara Meļņika un Evita Goša. Sarunu par Eiropas klimata paktu var noklausīties gan Nabas lapā LSM, gan Nezāles Spotify kontā.

29/04/2024

Trīs selfiji kopā ar jaunākā raidījuma viešņām - Eiropas klimata pakta vēstniecēm Madaru Meļņiku un Evitu Gošu. Trešā - raidījuma vadītāja Sanita Rībena. Tuvākajās dienās būs pieejams ieraksts - gan LSM, gan Spotify.

26/04/2024

24/04/2024

Sestdien, 27. aprīlī pl. 12 RadioNABA raidījumā Nezāle. Kas ir Eiropas klimata pakts? Ar ko tas atšķiras no Zaļā kursa? Ko Eiropas Savienība vispār dara klimata jomā? Kāda saistība ir cementa ražošanai ar klimata ietekmes mazināšanu? Ko tas nozīmē - "klimata konkurence" un vai tam ir kāda ietekme uz mums?

Par šiem un vēl citiem jautājumiem runāsim ar divām Eiropas klimata pakta vēstnesēm - Madaru Meļņiku, juristi, vides un cilvēktiesību aktīvisti un Evitu Gošu, SIA “Schwenk Latvija” vides un juridisko direktori un valdes locekli.

Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Foto pexels.com

15/04/2024

Sarunas ieraksts ar Ekodizaina kompetences centrs eksperti Ilze Neimane un arhitektu Kārlis Melzobs par ekoremontu. Drīzumā būs pieejams arī podkāstu platformās!

Veicot remontdarbus, mēs izvēlamies produktus, kas mums šķietami nodrošina labāku dzīves kvalitāti. Piemēram, mēs dodam priekšroku ūdensnecaurlaidīgai sienas krāsai vai grīdai bez elektrostatiskā lādiņa. Šādas īpašības visbiežāk tiek panāktas ar noteiktu ķīmisku piedevu p...

10/04/2024

Sestdien, 13. aprīlī pl. 12 RadioNABA raidījumā Nezāle. Veicot remontdarbus, mēs izvēlamies produktus, kas mums šķietami nodrošina labāku dzīves kvalitāti. Piemēram, mēs dodam priekšroku ūdensnecaurlaidīgai sienas krāsai vai grīdai bez elektrostatiskā lādiņa. Šādas īpašības visbiežāk tiek panāktas ar noteiktu ķīmisku piedevu palīdzību. Diemžēl tam ir sava cena. Laika gaitā no būvmateriāliem, ko esam izmantojuši, izdalās gan ķīmiskie šķīdinātāji, gan plastifikatori, gan liesmu slāpētāji. Kā tas skar mūs, cilvēkus? Visbiežāk kā alerģiskas reakcijas, galvassāpes un nogurums. Ilgtermiņā sekas var būt vēl bīstamākas: onkoloģiskas saslimšanas vai vielmaiņas traucējumi. Pētījumi liecina, ka nereti iekštelpu gaiss ir daudzkārt kaitīgāks mūsu veselībai kā āra gaiss. Kā izvēlēties remontpreces ar pēc iespējas nelielāku ietekmi uz mūsu veselību - un arī uz vidi? Kādiem marķējumiem ir jāpievērš uzmanība?

Raidījuma viesi - Ilze Neimane, Ekodizaina kompetences centra vides eksperte un arhitekts Kārlis Melzobs, arhitektu biroja GAISS līdzdibinātājs. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Foto pexels.com

Ekodizaina kompetences centrs