Latvijas Bizness

30/01/2025

Jānis Vinters ir viens no Latvijas lielākajiem lauksaimniekiem, bet popularitāti pirms nu jau vairāk nekā divām desmitgadēm iemantoja kā motosportists, kurš uzdrošinājās mest izaicinājumu leģendārajam rallijreidam Parīze–Dakara. Pagājušajā gadā Vinters līdzās saimniecībai Lielplatonē uzcēla Eiropā lielāko iekštelpu motokrosa trasi – kur atvēsināt galvu no biznesa ikdienas. Arī Jāņa sieva Signija palīdz darbos un apkalpo klientus.

🔗 Par to, kā viņam iet ar jaunajiem izaicinājumiem, lasi šeit: https://lasi.lv/par-svarigo/sports/galvas-izvedinasanai-eiropa-lielaka-iekstelpu-motokrosa-trase-saruna-ar-jani-vinteru.24388

29/01/2025

Kartupeļu piens, saziņas lietotne, kas palīdz komunicēt nedzirdīgajiem un dzirdīgajiem, un lietotne, kurā iedzīvotāji var ziņot par nepieejamām vietām Rīgā cilvēkiem ar kustību traucējumiem – šīs inovatīvās biznesa idejas studenti izstrādāja Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) un partneru rīkotajā projektā "MaKE IT".

Divu gadu laikā šī projekta ietvaros 177 jaunieši attīstīja 57 idejas.

Ar ERAF atbalstu un komersantu līdzfinansējumu studenti izstrādā radošas starpnozaru idejas

21/01/2025

Trīs gadus veiktie pētījumi par dārzeņu audzēšanas slejās jeb jaukto stādījumu ietekmi uz ražību un augsnes auglību, kā arī par zaļmēslojuma izmantošanu devuši jaunas atziņas ES projekta “Eiropas Zaļā kursa noteikto vidi saudzējošo tehnoloģisko risinājumu izstrāde un ieviešana dārzkopībā Latvijā (GreenHort)” dalībniekiem.

Trīs gadus veiktie pētījumi par dārzeņu audzēšanas slejās jeb jaukto stādījumu ietekmi uz ražību un augsnes auglību, kā arī par zaļmēslojuma izmantošanu devuši jaunas atziņas ES projekta “Eiropas Zaļā kursa noteikto vidi saudzējošo tehnoloģisko risinājumu izstrāde un iev...

09/01/2025

Ar Kohēzijas fonda finanšu atbalstu Liepājā tika pārbūvēta tramvaja līnija 600 metru garumā no Liepājas Universitātes līdz Jaunai ostmalai Rīgas ielā, kā arī iegādāti jauni tramvaji. Kopš 2023. gada novembra pilsētas centrā agrākās pieturas "Tirdzniecības centrs Kurzeme" vietā tramvajs pietur moderni pārbūvētajā un labiekārtotajā pieturvietā "Rožu laukums".

Ar ES atbalstu Liepājas centrs kļuvis eiropeisks un moderns

06/01/2025

Ar Latvijas Pārtikas kompetences centra (LPKC) atbalstu pārtikas nozarē veido inovatīvus produktus, kas stiprina ražotāju konkurētspēju citu valstu tirgos.

Ar Latvijas Pārtikas kompetences centra (LPKC) atbalstu pārtikas nozarē veido inovatīvus produktus, kas stiprina ražotāju konkurētspēju citu valstu tirgos.

06/01/2025

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunajā farmācijas studiju un pētniecības centrā rit otrais mācību gads. Šī ir tehniski sarežģītākā un apjomīgākā ēka, kas uzcelta universitātes 70 gadu pastāvēšanas laikā. Ne velti to 2022. gadā atzina par gada labāko jaunbūvi. Ar ERAF finansējumu universitātē ir izveidots Farmācijas centrs ar Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratoriju, kas nostiprina Latvijas līderību šajā nozarē.

Latvijā kā Baltijas farmācijas līderim uzbūvēts savs farmācijas centrs ar zāļu laboratoriju

06/01/2025

2020. gadā noslēdzās teju divdesmit gadus ilgušais darbs pie valsts pārvaldes Tīmekļvietņu vienotās platformas ieviešanas. Tās gaitā ar dažādu Eiropas Savienības fondu palīdzību vairāki desmiti valsts pārvaldes iestāžu un Rīgas pašvaldība ieguva dizainiski vienotas, funkcionālas, pieejamības prasībām atbilstošas, un, kā sola izstrādātāji, drošas mājaslapas.

SIA "Tilde" sacenšas ar "Google Translate" un "ChatGPT"

06/01/2025

Ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu 1851 ārstniecības personu izdevies piesaistīt reģionos.

Mediķu darba dzīvei ārpus Rīgas – gandrīz deviņpadsmit miljoni

06/01/2025

SIA "Meža nozares kompetences centrs" (MNKC) kopš tā izveides 2011. gadā kļuvis par efektīvu inovācijas rosināšanas rīku un nozares starptautiskās konkurētspējas stiprinātāju.

SIA "Meža nozares kompetences centrs" (MNKC) kopš tā izveides 2011. gadā kļuvis par efektīvu inovācijas rosināšanas rīku un nozares starptautiskās konkurētspējas stiprinātāju.

06/01/2025

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts finanšu atbalstu Smiltenes novada pašvaldība vērienīgi pārbūvē un labiekārto pilsētas centru nolūkā veicināt uzņēmējdarbību pilsētā un novadā.

Pilsētu pārrok, lai labotu ūdensvadus, mainītu ielu apgaismojumu, iekārtotu autostāvvietas

06/01/2025

"Pamatmērķis ir attīstīt jaunā doktora zinātnisko karjeru un dot impulsu patstāvīgiem pētījumiem. Tas arī ir veids, kā motivēt un veicināt jauno zinātnieku integrāciju zinātnes kopienā, iegūt starptautisko pieredzi, sākt būvēt zinātnisko karjeru," tā par ERAF finansēto programmu "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai" saka Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece. Septiņus gadus ilgusī programma noslēgusies pērnā gada nogalē, taču nu darboties sākusi jauna, līdzīga programma.

Ar ERAF finansējumu doktori patstāvīgi īsteno savus pētnieciskos projektus

06/01/2025

Latvijā ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes aktīvu iesaisti attīsta asistētās reprodukcijas jomu dzīvniekiem, kas ietver embriju transferenci.

Latvijā ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes aktīvu iesaisti attīsta asistētās reprodukcijas jomu dzīvniekiem, kas ietver embriju transferenci.

06/01/2025

Mēģinājumi no sadzīves notekūdeņu dūņām iegūt cukuru izklausās pārsteidzoši un pat neticami. Tomēr Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un uzņēmumā "Bio RE", kur pēta bioloģiskas izcelsmes produktu un atkritumu izmantošanas iespējas, valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā un pērn īstenotā projekta ietvaros pierādījuši, ka no sadzīves notekūdeņu dūņām iespējams iegūt gan cukuru, gan celulozi, gan citas vērtīgas, atkārtoti izmantojamas izejvielas.

RTU zinātnieki ir pierādījuši, ka notekūdeņu dūņu pārstrāde vērtīgās izejvielās ir iespējama

06/01/2025

Pētām un vērtējam : kā strādā Eiropas nauda Latvijas izaugsmei.

No Platjoslas projekta iegūst arī mobilie operatori, jo optiskais tīkls nepieciešams 5G ieviešanai.

14 elektronisko sakaru operatori iznomājuši nedaudz vairāk nekā 6400 km optiskā tīkla lauku teritorijās, ļaujot optisko tīklu izmantot vairāk nekā 136 tūkstošiem mājsaimniecību lauku teritorijās.

06/01/2025

Pētām un vērtējam : kā strādā Eiropas nauda Latvijas izaugsmei.

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobrī pieņemtās direktīvas par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību un pēc Ūdens apsaimniekošanas likuma tika veikts plūdu riska sākotnējais novērtējums visā Latvijā. Uz tā pamata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noteica būtiska plūdu riska apdraudētās teritorijas, izstrādāja iespējamo plūdu postījumu riska kartes un sagatavoja plūdu riska pārvaldības plānus katrai no tām. Atbilstoši tai Latvijā tika noteiktas 25 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas, starp kurām iekļāva arī Ādažu novadu.

Plūdu riskam pakļautajās desmit teritorijās desmit gadu laikā no ūdens draudiem pasargāti tūkstošiem iedzīvotāju

06/01/2025

Pētām un vērtējam : kā strādā Eiropas nauda Latvijas izaugsmei.

Gada laikā laikrakstā "Latvijas Avīze", žurnālā "Agrotops" un portālā Lasi.lv tiek veidotas analītiska rakstura publikācijas, veiktas aptaujas un sniegts apkopojums infografikās, iesaistot nozares ekspertus, akadēmisko aprindu pārstāvjus un citas ieinteresētās personas, lai skaidrotu un novērtētu kohēzijas politikas projektu pienesumu dažādās nozarēs, kā arī atspoguļotu rezultātus, ko šie projekti ir sasnieguši, veicinot Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību.

ES līdzfinansētā projekta "Kohēzijas politikas ieguldījums Latvijas izaugsmei" mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par Kohēzijas politikas prioritātēm, instrumentiem, īstenošanu un projektu rezultātiem, uzlabojot sabiedrības informētību un izpratni par to, kā šī politika ietekmē valsts attīstību.

16/12/2024

Latvijā aizvien vairāk audzē eļļas linus un kaņepes. Lielu daudzumu abu nosaukto kultūraugu pārdod citās valstīs.

Latvijā aizvien vairāk audzē eļļas linus un kaņepes. Lielu daudzumu abu nosaukto kultūraugu pārdod citās valstīs.

10/12/2024

Tuvojoties gadumijai, pasaule arvien vairāk apcer ne tikai šī gada notikumus, bet pievēršas arī nākotnei. Vairāki ekonomisti uzskaitījuši nelabvēlīgākās nākotnes tendences, kas apdraud pasaules ekonomikas izaugsmi.

Ģeopolitiskā spriedze, mākslīgais intelekts, demogrāfiskās tendences un nevienlīdzība apdraud pasaules attīstību