31/03/2024
🐰 Šodien Lieldienas🥚
Laika gaitā savijušies gan baznīcas rituāli, gan tautas tradīcijas. Un šoreiz mazliet ar smaidu no no tautas "pūra lādes"😉:
👀 Lieldienas rītā ikkatrs, kas tikai spēj, steidzas uz baznīcu. Mājās paliek tikai bērni, slimnieki un nespējnieki. Baznīcā ceremonijas ir garas, kādēļ mājinieki nevar baznīcēnu sagaidīt, jo bez tiem nevar iesākt ēst. Šo ēšanu sauc par atgavēšanos. Vispirms skaita kopā lūgšanas. Tad māte pasniedz katram savu svētīto olu, jeb arī vienu svētīto olu sagriež gabaliņos, lai katram iznāktu savs. Ēdot piemin visus, kas pagājušās lieldienās ēduši, kur neaizmirst arī mirušos. Pēc brokastīm iesākas olu
sišanās un šūpošanās, kas notiek šūpolēs jeb airēs. Senāk notikusi arī lunkošanās ar olām, kur olas vāļātas pa smiltīm, lai aizķertu otru olu. Pēc brokastīm saimniece rūpīgi noslaucījusi no galda čaulas, kaulus un maizes druskas, lai tās netiktu
cūkām. Citiem lopiem tās atliekas varot dot. Svētīto ēdienu neapēd pirmā dienā, bet atstāj drusku arī otrai un trešai dienai. /B. Eriņa, Latgale./
👀 Ja Lieldienu rītā priekš saules nomazgājas skaidrā avota ūdenī, tad to vasaru nav karsti, un arī neviens nevar nekā ļauna padarīt. /M. Macpāne, Alsunga./
👀 Ja lieldienas rītā dzird šaujam, tad tas nāk no kāda burvja. Šāvējs grib uzsūtīt uz otra laukiem vai mežiem tārpus vai kukaiņus. Uz tādu šāvienu ir jāatbild: "Tavā laukā pieēst, manā sētas malā gulēt!" Cits saimnieks, dzirdot šāvienu, šauj pretī un sūta nelaimi atpakaļ. Tas beidzot paspēlē, kas vairs nevar atbildēt. Vienam saimniekam pietrūcis biszāļu, tad tas uzkāpis uz lubu jumta un sitis tur ar kāju, kamēr palicis pēdējais.
👀 Lieldienas rotaļa ir vistiņas ķeršana. Vienam aizsien acis, un tas nu prasa: "Kur tu mani vedīsi?" - "Uz cūkkūtiņu putru ēst." - "Vai karote ir?" - "Meklē pats!" Tad visi sāk bēgt un ķērējs lūko kādu sagūt. /Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./