Reliģiski zinātnisks žurnāls Terra Mariana

07/11/2021

Lūgums piedalīties aptaujā!

Labdien! Esmu Rīgas Stradiņa universitātes maģistra psiholoģijas programmas studente. Sava maģistra darba ietvaros veicu pētījumu par reliģijas saistību ar cilvēka izjustajām emocijām un fiziskās veselības pašnovērtējumu Latvijas kristiešu izlasē.

https://forms.gle/BSE3542ozT8cNRY99

Es esmu Laila Putniņa - Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas „Veselības psiholoģija“ studente un maģistra darba ietvaros veicu pētījumu. Ja sevi uzskatāt par kristieti, aicinu Jūs piedalīties pētījumā, atbildot uz aptaujas jautājumiem. Aptauja ir anonī...

23/10/2020

Iestiprināšanas Sakraments

Terēze Druka, Dr. theol., šajā publikācijā ir analizējusi Svēto Rakstu tekstus, uzsverot, ka Iestiprināšanas sakraments saistīts ar Kristus vārdu (tas norāda uz svaidīšanu) un ka arī sakramenta redzamā zīme ir svaidīšana ar hrizmu. Ņemot vērā to, ka kristieši ir savu vārdu ieguvuši no Kristus, arī viņus var dēvēt par svaidītajiem, un līdzīgi Kristum viņi kļūst par uzticamiem lieciniekiem. Autore ir norādījusi, ka Iestiprināšanas sakraments, lai gan nav tiešā veidā pieminēts, savus pirmsākumus rod Svētajos Rakstos. Raksta lielākā daļa ir veltīta šo Rakstu vietu izvērstai analīzei. Terēze Druka ir devusies mūžībā raksta tapšanas laikā, tāpēc tas tiek publicēts nepabeigts. Ieskatam tiek piedāvāts neliels fragments no šīs publikācijas:

Latviskais Sakramenta nosaukums iestiprināšana atbilst tā nosaukumam latīņu valodā confirmatio. Šī Sakramenta redzamā zīme ir svaidīšana ar hrizmu, kas ir eļļas un balzama maisījums. Tās nosaukums ir cēlies no Kristus vārda. Līdzīgi tam,
kā Kristū apvienojas cilvēciskā un dievišķā daba, hrizmas zīme ļauj mūsos iemājot Dieva personai Svētajam Garam. Balzams ir noteiktas šķirnes tropiskajā klimatā augoša rododendra sula, kurai ir ļoti patīkama smarža un ārstnieciskas īpašības. To tecina no mizā veiktiem iegriezumiem. Šāds balzama iegūšanas veids ļāva svētajam Ambrozijam (340-397) saskatīt tā līdzību ar žēlastībām, kuras saņemam no Jēzus Kristus caurdurtā sāna. Balzama sajaukšana ar eļļu simbolizē cilvēka pilnveidošanu Dieva žēlastībās. Iestiprināšanu saņēmušais kristietis savā dzīves vidē kā balzama smaržu izplata kristīgos tikumus.
Tādēļ uz iestiprinātajiem var droši attiecināt apustuļa Pāvila vārdus, ka Dievam mēs esam Kristus labā smarža (2 Kor 2, 15). Hrizmu Lielajā Ceturtdienā svētī bīskaps. Svaidīšana ar to norāda uz kristieša ciešo saikni ar bīskapu, bet caur viņu ar Romas bīskapu – pāvestu –, kurš ir Baznīcas galva šeit uz zemes, un pāri visam ar Jēzu Kristu – patieso un vienīgo Baznīcas galvu (sal. Ef 1, 22; 4, 15; 5, 23; Kol 1, 18).

13/10/2020

Iestiprināšanas sakramenta izpratnes pamati: dogmatiskās teoloģijas skaidrojums

Terra Mariana Nr. 7 ir publicēti divi Baibas Brūderes, Dr. theol., raksti. Šajā rakstā autore uzsver, ka Iestiprināšanas sakramenta nozīme ir viens no lielākajiem izaicinājumiem šodien, lai Baznīca varētu augt un pārvarēt sabiedrības sekularizācijas krīzi. Publikācijā ir apskatīta Iestiprināšanas sakramenta vieta pestīšanas noslēpumā, tā būtība un tajā sniegtās žēlastības attīstības priekšnosacījumi.
Ieskatam tiek sniegts citāts no šīs publikācijas:

"Svētā Gara Persona

Dievā savstarpējās mīlestības tiekšanās vienam uz otru, kas vieno un sajūsmina
Tēvu un Dēlu, ir Persona – Svētā Gara Persona. Svētais Gars ir Tēva un Dēla
mūžīgā komūnija. Tēvs mīl Dēlu, un Dēls mīl Tēvu tik intensīvā savstarpējībā, tik intensīvā tiekšanās virzībā vienam uz otru, ka tā ir dzīva mīlestība – trešā dievišķā Persona. Viņš ir Persona – savstarpēja dāvana. Svētais Gars iziet no Tēva un Dēla kā Viņu mīlestības nemitīga izpausme. Tātad Svētais Gars iziet mīlestības ceļā, bet Dēls dzimst intelekcijas ceļā. Trīsvienībā nav hierarhijas, bet ir attiecību kārtība. Dievā ir viens vienīgs Vārds, kuru Tēvs izsaka ar mīlestību Svētā Gara dvesmā. Trīs dievišķās Personas pastāv mūžīgā apmaiņā, neko nepaturot sev, bet gan dāvājot sevi visu tīras mīlestības aktā.

Pieņemt Svēto Garu savā dzīvē: atbildēt uz mīlestību ar mīlestību

Pieņemt Svēto Garu savā dzīvē nozīmēs atbildēt uz Dieva mīlestību ar mīlestību. Un tas prasa ticību, kurai vienmēr ir konkrēts saturs. Ja ticam, ka cilvēks ir radīts kā būtne attiecībās pēc Dieva līdzības (sal. Rad 1, 26), tad viņa pilnība ir īstenot tādas pašas attiecības, kādas pastāv pašā Dievā. Tikai atšķirība ir tā, ka Dievā šīs attiecības pastāv mūžīgi un absolūti, nemainīgi un pilnīgi, bet cilvēkam tās jātiecas izdzīvot laikā un telpā, izmantojot savu brīvību, kuru skar grēka sekas."

07/10/2020

Iestiprināšanas sakramenta izpratne katoliskajā Baznīcā Latvijas ekumeniskajā kontekstā

Pr. Andris Marija Jerumanis, Dr. theol., Dr. med. rakstā sniedz atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas parasti tiek uzdoti, apspriežot Iestiprināšanas sakramenta būtību katoliskajā Baznīcā Latvijas kontekstā: kāpēc jāsaņem Iestiprināšanas sakraments, ja esam kristīti; ar ko katoliskās teoloģijas skatījums atšķiras no evaņģēliski luteriskās teoloģijas skatījuma attiecībā uz konfirmāciju; ar ko atšķiras pareizticīgās Baznīcas izpratne par Iestiprināšanas sakramentu u.c.

"Harizmātiskās kustības un pentakostāļi runā par "kristību Svētajā Garā" un īpaši uzsver Svētā Gara ārējās izpausmes jeb harizmas, īpaši dziedināšanas harizmu. Tādējādi pastāv risks pazemināt Kristības sakramentu un tā saistību ar Iestiprināšanas sakramentu kā patiesu Svēta Gara sakramentu. Var rasties neskaidrības, jo var domāt, ka pastāv kāda augstāka kristība vai kāds papildinājums Kristības sakramentam. Grūtības rodas tāpēc, ka protestantiskajās neovasarsvētku grupās un klasiskajās Vasarsvētku grupās termins "kristība Svētajā Garā" tiek lietots, pamatojoties uz šo grupu teoloģisko kultūru, kas atšķiras no katoliskās teoloģiskās kultūras.

Te jāsaprot, ka kristība Svētajā Garā nenozīmē Kristības sakramentu. Kristība Svētajā Garā nozīmē Svētā Gara atklāšanos apzinātā veidā. Tas ir kā garīgs piedzīvojumus, kas tomēr ir cieši saistīts ar Sakramentiem, īpaši Iestiprināšanas sakramentu, kurā tiek dota Svētā Gara pilnība. Ar jēdzienu "kristība Svētajā Garā" katoliskā harizmātiskā kustība jeb "Katoliskā atjaunotne"vēlas uzsvērt, ka lūgšana Svētajā Garā atbrīvo apslēpto dievišķo dzīvi, kas dota, pateicoties Sakramentiem. Tā atjauno sakramentālo dzīvi. Tāpēc tā dažkārt runā nevis par "kristību Svētajā Garā", bet par "atbrīvošanu ar Svētā Gara palīdzību" vai par "atjaunošanos Svētajā Garā".

Tātad varam teikt, ka saskaņā ar katolisko intepretāciju "kristība Svētajā Garā" ir simbolisks akts, kas kristītajā cilvēkā pēc īpašas garīgas sagatavošanās atjauno atvērtību Garam, kuru viņš pilnībā saņēmis Iestiprināšanas sakramentā, bet kuru ne vienmēr ir subjektīvi piedzīvojis."

10/09/2020

Dieva bērnu morāliskā dzīve Iestiprināšanas sakramenta īstenošanā

Māsa Sofija (Irēna Ošmjanska), 𝐷𝑟. 𝑡ℎ𝑒𝑜𝑙., publikācijā apskata Dieva bērnu morālisko dzīvi Iestiprināšanas sakramenta saņemšanas kontekstā, īpašā veidā uzsverot šādas tēmas: ko nozīmē dzīvot saskaņā ar Svētā Gara dāvāto ētiku, kas ir Jaunā likuma saturs un būtība; Svētā Gara darbības kristoloģiskā perspektīva; morāliskās dzīves liecības dimensija.

Kādā veidā Svētais Gars kristietī kļūst par morāliskās dzīves avotu (16 ) un virzītājspēku (17)? Jaunais likums plūst no cilvēka iekšienes, kas ir Svētā Gara atjaunota Kristū, tāpēc šis likums kļūst par Dieva bērna iekšējo likumu (18). Likuma interiorizācija ir Dēla dāvana, kas ieved pieņemtos bērnus komūnijā ar Jēzus Kristus Lieldienu noslēpumu, jo tieši no Dēla iekšienes, no Viņa caurdurtā sāna, no Kristus Sirds dziļumiem, izplūst Svētais Gars, kas sasniedz cilvēka sirdi un dod viņam iespēju piedalīties Dieva Dēla iekšējā dzīvē (19). Tas piešķir kristīgajai morālei pilnīgi jaunu raksturu – tā vairs nav tikai racionāla refleksija par likumu, normām un tikumiem, kurai no ārpuses var pievienot pārdabisko aspektu. Dieva bērnu morāliskajā dzīvē pārdabiskā kārtība kļūst par galveno, savukārt, no tās izriet paklausība baušļiem.

Saņemot Svētā Gara dāvanu Kristības un Iestiprināšanas sakramentā, Dieva bērns tiek iekšēji saistīts ar pienākumu atbildēt Svētā Gara darbībai. Šī personīgā atbilde cilvēkam nozīmē apzinātu iesaistīšanos garīgajā cīņā pret nesakārtotām miesas kārībām, kas ir pirmgrēka ievainotās dabas iezīme, un pret ļauno garu, kas vilina uz grēku. Svētais Gars var mūsos darboties tādā mērā, cik lielā mērā iesaistāmies un atbildam Viņa darbībai. Tātad sadarbība ar Dieva pārveidojošo žēlastību ir cieši saistīta ar cilvēka morālisko piepūli un atvērtību pārdabiskajai mīlestībai. Tas ir nemitīgs dialogs, 𝑠𝑦𝑛𝑒𝑟𝑔𝑒𝑖𝑎 (gr.), darbošanās kopā, kurā Dievs vienmēr paliek iniciators, savukārt, cilvēks ir tas, kurš atbild. Citiem vārdiem sakot, Dieva iniciatīva ir cieši saistīta ar pieņemtā bērna atbildes mēru – tādējādi Dievs maigi un mīloši respektē cilvēka brīvo gribu. Šī Dieva bērnu brīvība pastāv tajā, ka cilvēks arvien vairāk kļūst par Jaunās derības "nevis burta, bet Gara" (2 Kor 3, 17) kalpu.

16 Sal. JĀNIS PĀVILS II. Enciklika Veritatis splendor, 108.
17 Sal. SCHNACKENBURG R. Nauka moralna Nowego Testamentu.Warszawa: Instytut Wydawniczy
Pax, 1983, 152. lpp.
18 Sal. JERUMANIS A. M. Prawo Boże dla synów, 313. lpp.
19 Sal. turpat; sal. SV.JĀNIS NO KRUSTA. Garīgais dziedājums 22, 6.

05/09/2020

Terra Mariana Nr. 7 atvēršanas svētki

03/09/2020

Baiba Brūdere, Dr. theol., rakstā “Iestiprināšanas sakraments garīgās dzīves teoloģijas skatījumā” uzsver, ka Iestiprināšanas sakramentā saņemtajai žēlastībai ar tās dinamisko spēku Svētā Gara vadībā jāattīstās visu kristieša turpmāko mūžu. Neizpratne par šo jautājumu traucē Baznīcai augt līdz tās pilnībai. Rakstā izvērsts jautājumu loks par kristieša personisko saskarsmi ar Svēto Garu, iekšējās dzīves prioritāti pār aktīvo dzīvi, Svētā Gara darbību mūsos, par uzticības Svētajam Garam nosacījumiem un šķēršļiem Viņa darbībai. Nelielam ieskatam tiek publicēts fragments no šī raksta:

Veltīt laiku, meklēt klusuma telpu sevī

Saņemt un dot nozīmē veltīt laiku. Jo vairāk esam smēlušies Dieva mīlestību Viņā (t. i., esam gribējuši to saņemt), jo jūtīgāki kļūstam uz Svētā Gara ierosmēm un iedvesmām. Pretējā gadījumā mūsu ticības "antena" neuztver šīs iekšējās ierosmes, jo esam pārāk izklaidīgi un pievērsti ārējām lietām. Pamazām mēs mācāmies Svēto Garu pieņemt, mācāmies mīlēt līdzīgi trīsvienīgajam Dievam, skatīties uz notiekošo tā kā Viņš, bet tas notiek atbilstīgi mūsu atvērtībai un sadarbībai. Un te kļūst skaidrāk, ka mūsu garīgā dzīve ikdienā nav iedomājama bez Svētā Gara klātbūtnes un vadības. Vēl vairāk – garīgā dzīve ir dzīve Garā, Svētajā Garā. Tāpēc izšķiroša ir mūsu ticība Svētajam Garam, kas ik mirkli ir mums klātesošs un ir "mūsu rīcībā". Svarīgi ir tas, cik mēs esam klātesoši Viņam, Viņa vadībai, ierosmēm, iedvesmām.

Lai dzīvotu dziļā vienotībā ar Dievu, jāmeklē klusuma telpa sevī (5). Taču tam nav nepieciešams noteikti meklēt tikai ārēju klusumu un vientulību – tādu, kādā noris dzīve klosterļaudīm (jo sevišķi tiem, kas pieder kontemplatīvajiem Ordeņiem). "Mūsos visos ir iekšēja klusuma dimensija, kuru visi var sasniegt un sargāt. Visiem – katru brīdi – pat ikdienas nodarbju vidū, pat vishaotiskākajās un grūtākajās situācijās ir iespējas satikt Dievu un uzrunāt Viņu mīlestības pilnā dialogā. Tam vajadzīgs tikai viens – lai katrs "nokāpj" tur, kur Viņš mājo: mūsu sirds dziļumos, kā arī – lai katrs nenogurstoši meklē Viņu to cilvēku sirds dziļumos, kurus mēs satiekam pat tikai uz īsu brīdi."(6)

5 Sal. DE HUKA DOHERTIJA K. Pie Kunga krūtīm. Rīga: Dzīvības straumes, 2007, 71.-72. lpp.
6 MASSET A. Premessa // A. SICARI. Pregare nel mondo. Archa, 2015, 12. lpp

27/08/2020

Terra Mariana Nr.7. ievadrakstā galvenais redaktors pr. Pauls Kļaviņš, Dr. theol., uzsver sakramentu nozīmi kristieša dzīvē, atgādinot, ka ar Iestiprināšanas sakramentu Svētais Gars nostiprina katru kristīto ticības briedumā, kam ir liela nozīme Baznīcas veidošanā:

“Iestiprināšanas konkrētā nozīme ir nostiprināt mūsu "iekšējo cilvēku" (Rom 7, 22) ticībā, cerībā un mīlestībā. Tieši tāpēc šim sakramentam ir liela nozīme Baznīcas kā Kristus Miesas veidošanā (sal. Ef 4, 12), ļaujot uztvert Gara stiprinošās darbības ne tikai personīgo, bet arī ekleziālo aspektu. Apustulis Pāvils runāja par šo darbību, ka Gars sadala harizmas "kopējam labumam". Šādā perspektīvā īstenojas īpaši laju apustulāts: "Ikvienam tiek dota Gara atklāšanās kopējam labumam (1 Kor 12, 7)," tāpēc kristietis nedrīkst būt vienaldzīgs, justies ārpus pienākuma veidot Baznīcu.

No tā izriet laju apustulāta nepieciešamība – katra kristieša pienākums sadarboties ar saņemtām dāvanām. Vatikāna II Koncils norāda uz bibliskiem un teoloģiskiem pamatojumiem tam, ka ar Kristību cilvēks iekļaujas Kristus Mistiskajā Miesā. Savukārt, Iestiprināšanā no Gara saņemtais spēks liek katram Baznīcas loceklim atbilstoši sastrādāties, lai viss organisms veidotos mīlestībā (sal. Dekrēts par Baznīcas misionāro darbību Ad Gentes, nn.1-6).”

25/08/2020

Šomēnes ir iznācis reliģiski zinātniskā žurnāla „Terra Mariana” ilgi gaidītais septītais numurs!

Šī izdevuma nosaukums: "Svētais Gars – ticības un sabiedrības dialoga avots."

⬇️

Žurnāla atklāšanas svētki ir iecerēti 04.09.2020. plkst. 17:30
Katoļu ielā 16, gaidīti ir visi interesenti!

24/08/2020

Žurnāla Terra Mariana nr. 6 atvēršanas svētki RAZI un RTI Adventa lūgšanu un sadraudzības dienā.

24/08/2020

Starptautiskā zinātniskā konference „TERRA MARIANA 800: ticības un sabiedrības dialogs" un žurnāla Terra Mariana nr. 5 atvēršanas svētki.

http://www.rarzi.lv/par-mums/aaktualittes/zinuarhivs/320-starptautisk-zintnisk-konference-terra-mariana-800-ticbas-un-sabiedrbas-dialogsq

24/08/2020

Konferences noslēgumā visi pulcējās uz svinībām Rīgas arhidiecēzes kūrijas dārzā. To ievadīja bērnu un jauniešu zīmējumu konkursa „Latvija – Māras zeme” un eseju konkursa „Kristīgas vērtības latvju dainās” uzvarētāju apbalvošana. Atvēršanas svētkus piedzīvoja pāvesta Benedikta XVI grāmata „Svētais Pāvils. Apustulis”, reliģiski zinātniskā žurnāla „Terra Mariana” jaunākais numurs, kā arī Guljemo Džakvintas grāmata „Samariešu sacelšanās”.
https://multinews.lv/terra-mariana-nosleguma-pasakums/

24/08/2020

Līdzīgi kā pārējie žurnāla numuri, arī šī žurnāla rakstu tematika iedalās piecās lielajās kategorijās - raksti par teoloģiju, par garīgās dzīves teoloģiju, par filozofiju, raksti par pastorālo konsultēšanu un raksti reliģijas zinātnēs.

https://www.didziskukainis.lv/blogs-raksti/params/post/487649/atskats-uz-konferences-terra-mariana-800-nosleguma-akcentiem---gramatu-atve?fbclid=IwAR1R84Dp32KeLRL0LRjS8L_xRGLCvreJlD1GxsbxVXBY706kJ5LtzSYCewo

24/08/2020

Terra Mariana ceturtajā numurā galvenokārt publicēti raksti, kas veltīti starptautiskajai zinātniskajai konferencei “Ticība 21. gadsimtā: jaunā antropoloģija trešajam gadu tūkstotim”.

http://katolis.lv/2014/09/iznacis-religiski-zinatniska-zurnala-terra-mariana-ceturtais-numurs/

24/08/2020

Trešais „Terra Mariana” numurs atšķirībā no pirmajiem diviem, kas bija veltīti ekumeniski teoloģiskām konferencēm, ir rakstu krājums vārda vistiešākajā nozīmē, jo ietver rakstus par dažādām tēmām.

http://katolis.lv/2012/05/iznacis-religiski-zinatniska-zurnala-terra-mariana-tresais-numurs/

24/08/2020

Reliģiski zinātniskais recenzējamais žurnāls Terra Mariana ir divu augstskolu – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāļu Rīgas Augstākā Reliģijas Zinātņu institūta (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) kopējs projekts, kas ir tapis sadarbībā ar vairāku citu valstu augstskolu mācību spēkiem.

http://www.rarzi.lv/?option=com_content&view=article&id=61&Itemid=33&poga=1 #