10/09/2020
Dieva bērnu morāliskā dzīve Iestiprināšanas sakramenta īstenošanā
Māsa Sofija (Irēna Ošmjanska), 𝐷𝑟. 𝑡ℎ𝑒𝑜𝑙., publikācijā apskata Dieva bērnu morālisko dzīvi Iestiprināšanas sakramenta saņemšanas kontekstā, īpašā veidā uzsverot šādas tēmas: ko nozīmē dzīvot saskaņā ar Svētā Gara dāvāto ētiku, kas ir Jaunā likuma saturs un būtība; Svētā Gara darbības kristoloģiskā perspektīva; morāliskās dzīves liecības dimensija.
Kādā veidā Svētais Gars kristietī kļūst par morāliskās dzīves avotu (16 ) un virzītājspēku (17)? Jaunais likums plūst no cilvēka iekšienes, kas ir Svētā Gara atjaunota Kristū, tāpēc šis likums kļūst par Dieva bērna iekšējo likumu (18). Likuma interiorizācija ir Dēla dāvana, kas ieved pieņemtos bērnus komūnijā ar Jēzus Kristus Lieldienu noslēpumu, jo tieši no Dēla iekšienes, no Viņa caurdurtā sāna, no Kristus Sirds dziļumiem, izplūst Svētais Gars, kas sasniedz cilvēka sirdi un dod viņam iespēju piedalīties Dieva Dēla iekšējā dzīvē (19). Tas piešķir kristīgajai morālei pilnīgi jaunu raksturu – tā vairs nav tikai racionāla refleksija par likumu, normām un tikumiem, kurai no ārpuses var pievienot pārdabisko aspektu. Dieva bērnu morāliskajā dzīvē pārdabiskā kārtība kļūst par galveno, savukārt, no tās izriet paklausība baušļiem.
Saņemot Svētā Gara dāvanu Kristības un Iestiprināšanas sakramentā, Dieva bērns tiek iekšēji saistīts ar pienākumu atbildēt Svētā Gara darbībai. Šī personīgā atbilde cilvēkam nozīmē apzinātu iesaistīšanos garīgajā cīņā pret nesakārtotām miesas kārībām, kas ir pirmgrēka ievainotās dabas iezīme, un pret ļauno garu, kas vilina uz grēku. Svētais Gars var mūsos darboties tādā mērā, cik lielā mērā iesaistāmies un atbildam Viņa darbībai. Tātad sadarbība ar Dieva pārveidojošo žēlastību ir cieši saistīta ar cilvēka morālisko piepūli un atvērtību pārdabiskajai mīlestībai. Tas ir nemitīgs dialogs, 𝑠𝑦𝑛𝑒𝑟𝑔𝑒𝑖𝑎 (gr.), darbošanās kopā, kurā Dievs vienmēr paliek iniciators, savukārt, cilvēks ir tas, kurš atbild. Citiem vārdiem sakot, Dieva iniciatīva ir cieši saistīta ar pieņemtā bērna atbildes mēru – tādējādi Dievs maigi un mīloši respektē cilvēka brīvo gribu. Šī Dieva bērnu brīvība pastāv tajā, ka cilvēks arvien vairāk kļūst par Jaunās derības "nevis burta, bet Gara" (2 Kor 3, 17) kalpu.
16 Sal. JĀNIS PĀVILS II. Enciklika Veritatis splendor, 108.
17 Sal. SCHNACKENBURG R. Nauka moralna Nowego Testamentu.Warszawa: Instytut Wydawniczy
Pax, 1983, 152. lpp.
18 Sal. JERUMANIS A. M. Prawo Boże dla synów, 313. lpp.
19 Sal. turpat; sal. SV.JĀNIS NO KRUSTA. Garīgais dziedājums 22, 6.